Kūpinātavas

Ir tādas kūpinātavas ar "joniem". Princips tāds, ka dūmi tiek uzlēdēti ar negatīvu lādiņu, bet žavējamais izstrādājums ar pozitīvu lādiņu, runa ir vismaz par 20.000 V spriegumu starpību, efekts ir tāds, ka praktiski visas dūmu daļas nosēžas uz žāvējamā. Pārējais kā parasti - žāvētava un skaidas tiek tradicionāli karsētas ar sildelementiem.
Kādu laiku atpakaļ , dabūju transformātoru no neona lampām tā uz 10.000 V un izdomāju, aiz neko darīt, realizēt "jonu" metodi savā KOKA žavētavā. Apakšā kur kurās uguns ieliku metāla sietu, lai dūmus uzlēdētu ar negatīvo lādiņu un pie griestiem piestiprināju žāvējumu ar pozitīvo lādiņu. Viss tas pasākums klusi dūca un drīzumā beidzās, jo kurinot uguni koks palika mitrs un vietām izveidojās mazi volta loki un pati žāvētava sāka gruzdēt :)))

kasix3331...

Par rūgtumu varianti dažādi...
Gan te jau minētā žaunu neizraušana, gan iespējamā problēmas pašā kurināmā (ja kurina ar tīru alksni, tad dažreiz ir rūgtuma/skābuma piegaršas) - kurināmā problēmu risināt var piejaucot cita koka malku. Es kurinu apmēram 80% alksni 20% ķirsi, gaļai vēl nobeigumnam kadiķi. Der arī citi augļu koki - bumbiere, plūme, ābele. Bet saprotams, ka tāda malka ne katram ir brīvi dabūjama :(

Par sālīšanu vispār, tad zivīm, ko kūpina "atvērtā " viedā - lasis, karpa, breksis, menca utt. es sāls cukura maisījumu (nu un citas garšvielas, piemēram- ķiploku vtml.) uzlieku pirms kūpināšanas, bet noņemot pēc garšas piekoriģēju. Tā kā zivs atgriezta vāļā tad ir pietiekami liels laukums kur sālij noturēties-iesūkties...Savukārt "slēgtajām" zivīm - bute, reņģe, zutis, vējazivs utml. sāli beru tikai pēc kūpināšanas.

Tas viss attiecas uz karsto kūpināšanu... Auksto nepraktizēju - nav ne laika ne iekārtu...

Kasix
Ar to ari vajadzēja šakt-kā pareizi izķidāt un sagatavot zivi kūpiņam!
:))

Žultspūslis nav tas pats kas peldpūslis :D

Nezinu kā,bet var,nēsmu ne vienu reizi pārgriezis žultspūsli.

Kā tad var pārgriezt pār muguru lai nepārgrieztu pūsli?...

Zivi pārgriež pār muguru,izņem iekšas,izņem žaunas,zivi neskalo(pazūd zivs lieliskā garša),ber sāli,sarīvētus ķiplpkus,otrā dienā žāve.Tas īsumā.

Vēl var būt,pie tīrīšanas esi pārspiedis/pārgriezis žultspūsli

Rūgtums rodās ja sāli veselu zivi ar žaunām,tās neizņemot.Citu iemeslu neredzu.Ja nu vienīgi kūpinot piemet klāt kādu pagalīti ar sēnīti(sapelējušu).Tad gan visādi var būt.
Kā jau rakstiju:
Zivis IR jākūpina SVAIGAS!
:)

Nu tad izstāstiet kaut vai privātā vēstulē savu kūpināšanas procesu no sākuma līdz gatavai ar iesālīšanu utt!Nezinu, kapēc, nepārsālu, vienīgi varbūt pa ilgu turu zem sloga...
Paldies jau iepriekš!

Pārsālīta, zivī notiek ķīmiski procesi, sāk bojāties

Bet kas par vainu ka sanāk tāda putraina masa biezākajā sānā un rūgtums?

Pļac.Copmanis pasteidzās!
:D

kasix
Zivs nav gaļa.Iepriekšējā marinēšana nav nepieciešama.Garšvielas liek uz tiko nokūpinātas vēl karstas zivis.
p.s.
Par gaumi nestrīdās.Katram savi kūpiņa veidošanas paņēmieni.
:)

Kāsi
Zivs nav gaļa, nav jātur sālijumā vairākas dienas, izņemtos voblas. 3-5 stundas zivis patur zem sloga, pirms tam viegli apkaisa ar sāls un cukura maisījumu 2:1

tr222
Taisi to kūpinātavu no kāda materiāla gribi.Darva tur bija ir un būs!!!Pareizi Zaraza raksta - izmazgā ar reizēm.Un kā jau tika te pieminēts - pirms kūpināšanas kūpinātavu VAJAG uzsildīt.Pretējā gadijumā kondensāts ar visu darvu tecēs pa visām malām!

Neesmu nevienu tādu iekārtu tuvumā redzējis, bet domāju, ka tur iztiek bez joniem :).
Parasti el.sildītāji (tāpat kā jebkurā el.plītī) silda + rodas neliels dūms no alkšņu skaidām, kas piešķir to aromātu.

Nevaru saprast kas par vainu - iesālu zivis, divas dienas paturu zem sloga...kūpinu...itkā gatavas bet biezākā puse gaļa ir tādā kā putrā un miltaina, rūgta...jau kuro reizi, meģinu visādi, bet nesanāk rezultāts ...kas par vainu?...

Varbūt kāds zina shēmu kūpinātavai ar joniem. Esmu redzējis darbībā, baudījis gatavu produkciju. Taču uzbūvi nerādīja. Auksti kūpinātu lasi līdz 7 cm biezumā nokūpina 40 minūtēs. Svara nobirums 5-10 %. Visa veikalos sastopamā produkcija ir šādi kūpināta. Princips vienkāršs- siltumu ražo elektrība, kuru kaut kā izstaro 4 pirksta resnuma stieņi( iespējams metāla). Vienlaicīgi kūpinātavas apakšā uz metāla puļķa, ap 20 mm resnumā, uzsprausts alkšņa klucītis. Puļķis pieslēgts strāvai, uzkarstot dedzina alkšņa klucīti un ražo nepieciešamo dūmu. Problēma- nezinu kā strāvu pārveido jonos un kas ir šie metāla( ? ) stieņi. Vai kāds varētu apskaidrot kā tādu uztaisīt. Jau iepriekš pateicos.

tr222...

Darvai nav kur likties, taču vienas kūpināšanas reizes ietvaros tā neuzpēj savākties pietiekošā daudzumā lai kaut kam tecētu virsū un traucētu... Pēc tam ņemam karčeri un izpūšam, lia nākošreiz viss tīrs un smuks :)