Fīderi

Šodien bija trešā reize ar fīderi pie upes(Buļļupe) uz stundām tā četrām-rezultāts 3 brekši ap1kg, 1mazākais atlaists un raudas nelielas,kas tika protams arī atlaistas.Procesā nonācu pie vienas saluztas spices iemetienā un diviem pakāstiem pretsavērpējiem ar barotavām,kas man pašam kā likās tika zaudētas dēļ pārāk asa piecirtiena.Kā arī sev par sliktu ka neņēmu vērā ieteikumus par šoklīderi,nākamreiz tas tiks labots.Vēl arī diezgan daudz copes nerealizētas,pāragra vai vēlīna piecirtiena dēļ.
Runājot par iemetienu,taisīju to laikam gan nepareizi,jo vakar vēlreiz tika apskatītas vairākas reizes A.Fadējeva īsfilmiņas kur viņš demonstrē iemetiena tehnikas vairākas,apdomājos pēc nolauztās spices, un tad nu mēģināju visu darīt kā nu viņš tur demonstrēja,un ziniet izdevās ar,nevienu reizi nesalaidu neko dēlī,viss bija ok,pat distanci vajadzīgo sasniedzu.Ja nu kādam,tādam pašam kā es iesācējam ir vēlme apskatīties šīs filmiņas dodiet ziņu,atsūtīšu,man vismaz palīdzēja,lai saprastu ko darīt un kā.Par ēsmu izmantoju balto.Lai veicas

Paldies par daudzajām noderīgajām atbildēm! Tagad ir skaidrs, ka rīt jāapmeklē pāris veikali, jānopērk ķesele, pītā aukla, lielākas barotavas un vēl turētāji fīderim. Pārējais viss šķiet ka ir.
Runājot par fīderēšanu. Pagājušā piektdienā-sestdienā (20.-21.07.) biju Vemtas krastos netālu no Zlēkām. Uzgāju vienu labu vietu, kur upe met līkumu un manā krastā aptuveni 20-30m no krasta ar sviniņu uztaustīju krasta kāpuma sākumu. Tas ir kur no dziļuma pāriet arvien seklākās vietās. Vidēji tajās vietās ir 4-5 m maksimālais dziļums. Sāku ar to, ka nospraudu orientieri un vajadzīgo metiena garumu. Pēc tam salādēju barotavā iebarojamo un sāku copi. Naktī no piektdienas uz sestdienu bija lietus un līdz rītam nekādas dižās copes nebija. Tikai sīkie pusbrekši. Problēma tāda, ka piektdien nepaspēju nopirkt baltos mušu kāpurus un nācās copēt uz kukurūzu. Pēc saullēkta uznāca mākoņi un cope aptrūka, izdomāju iet pašlāfēt. No rīta aizskrēju līdz Kuldīgas bodei pēc baltajem un sāku copi (~13:00). Pēc pirmajām 5 iemetienu reizēm kaut kas sāka grābstīties gar āķi un drīz vien izvilku pirmo mazo plicēnu. Tā turpinājās kādu laiku, kamēr negaidīti iestājās klusums. Nodomāju, ka ieradušies lielāki eksemplāri. Uzspraudu vairāk mušu kāpurus un jā, pēc otrā sviediena pieteicās breksis uz 2kg. Patreiz mans lielākais... Pēc šīs zivs gan copēja tikai mazie plicīši un raudas. Uz katru iesviedienu tikko nogrimst barotava, tā zivs galā. Sportiski jau gan, bet apnīk drīz vien. Vakarā uznāca lietus un galīgi izmirku. Nolēmu copi beigt. Rezultātā nonācu pie atziņas, ka mušu kāpuri ir praktiski labākā ēsma ko likt ejot šobrīd uz brekšiem un ne slikti ņem arī kukurūzu, tikai kā pamanīju vislabāk ņēma Bonduelle kukurūzu konservu kārbās, pie tam es izmantoju tādu shēmu, ka kukurūzu piejaucu iebarojamai masai un no tās vēlāk ņēmu un spraudu uz āķa. Tāda kukurūza ir ar spēcīgāku aromātu un arī mīkstāka nekā pa taisno no bundžiņas.
Copēju gan ar parastu grunteņkātu, jo fīderi izlēmu nopirkt tikai pēc copes, kad sapratu, ka šī lieta tiešām ir interesanta :)
Vēl atcerējos, ka biju iesviedis vienu raudiņu pluncāties uz dzīvo makšķeri. Copes nemanīju dēļ tā, ka bija visai liela straume+vējš un pluds pārāk traki staigāja turpu šurpu un bieži vilkās zem ūdens. Tacu kad izvilku makšķeri pēc laba laika, konstatēju ka manai plaukstas lieluma raudai viens sāns ir bez zvīņām. Tātad kāds iespējams labs kukainis bija paspējis paprovēt :)
Nu tā... arī es kaut ko beidzot iepostoju :)

farnirs
Nu 2 upju satekas un brasls - tās nu gan ir divas pavisam atšķirīgas lietas ! :):):):) Brasls ir sekla vieta upē no viena krasta līdz otram. Tāpēc jau Tilde to saista ar ceļvietu, jo senāk pār tādiem brasliem cēlās cilvēki un pajūgi pāri. Arī kara laikā brasli bija varen noderīgi. Domāju, ka šodien braslu varētu būt palicis pavisam maz, jo tie ir zaudējuši savu "stratēģisko" nozīmi, un palēnām, upes tīrot, ir izbagarēti - izsmelti.

Man nepatīk copēt upju garos posmos ar salīdzinoši vienādu dziļumu.Pat zivi grūtāk atrast un piesaukt pie galda!

upss, kamēr drukāju tu jau paspēji :DD

jā, āķi, iesaki kādu braslu, teiksim, Daugavā, posmā Īkšķile - Rīgas hes :DD
vai Lielupes, Ventas lejtecēs :DD

Seklie posmi starp bedrēm upē,dziļums ~ līdz 1.5 metram.Pa krācēm jau tos nevar saukt.Lielo upju lejtecēs jau tādi principā nav.

Aaki, kas pie velna ir brasls ? Tilde rāda, ka tas nozīmē ceļvieta. Nu un kā to saprast ? sanāk kaut kāda 2 upju sateka ?

Kantis,gultne un tt...?Lielākais vairums jau cik saprotu,ar fīderi mērķē uz brekšiem!Ir tomēr vasaras vidus,lai nu cik tas laiks mūs lutina,tomēr zivīm patīk un vajag vairāk skābekļa.Meklējiet zivis braslos un braslu tuvumā.Pat lielie brekši tur labprāt uzturas.Saprotams ka ar fīderi jau zālainos posmos ir pagrūti atrast īsto pleķi.Bet zivis tur uzturas pagaidām viss vairāk.Tiem kuriem ir tieši mērķa zivs breksis,var turpināt bombordēt dziļumus!

Iespējams, ka tā arī ir. Bija man 2.70 garš kātiņš. Ar to arī 8m no krasta varēja normāli pacopēt un diskomforta nekāda.
Ir jau arī tā, ka kāds ķer un kads ķer mazāk, kāds tikai copierē. Iemesli? Visādi. Arī mans domāt, ka vietas izvēle ir viens no tiem!
Ne, nu var jau apgalvot, ka ko tur ņemties. Met tik kur ērtāk un copē tik nost un noķer ar'. Bet iedziļināties kamā un noķert kaut ko un, vel pie tam, domājot, ka tieši tādēļ arī ķer- ir takš patīkami. Kadam nu kuram tā pieeja un process!!
Labi, Lielupe varbūt tur atgādina garu dīķi, bet tādās upēs kā Gauja, Venta gan viss ir savādāk.
o.

haemoglobin.
Laikam būsi pašāvis garām tiem uztveramajiem tīkliņiem, jo Albakorā garākais ir 5 metri. Ja tev ar to pietiek, tad vari braukt ciemos.

Viss jau ir labi, gan kantis, gan nekantis :):):) Cits gūst baudījumu no kantīm, cits no barības sijāšanas, cits no dabūto zivju kilogramiem. galvenais - lai katram patiktu tas, ko viņš dara!

Bet Otiņ! Lielākā daļā Lielupes spots nr 2 ir lābi ja 8 metri no krasta, tad fīderis nav vajadzīgs ja nu vienīgi met normāli slīpi uz sāniem. Par to grunts segumu - tas ir kad cilvēki saskātās filmas un sāk nenormāli atdarināt profus kur katrs grams ir no svara. Bruac uz 5 stundām copēt un 2 stundas kauvē grunti un sijā barību.

ja par raidījumu, tā bija atbilde uz šeit izskanējušajiem pārmetumiem un aicinājumiem parādīt vienkāršu copi, bija vienkārša cope, tāda, kāda ir vairumam copmaņu, arī es nepiekrītu daudzām lietām, bet .... katram ir sava pieeja procesam, to arī gribam parādīt

par to kanti piekrist nevaru, ir arī man pašam kāda zivs atsitusies pret kanti un aizgajusi, jo ir vietas, kur ta krasta kants ir patalu no krasta, nu metrus 5-6-7, lielaka zivs augšā veel nenāk un atsitās pret pilnīgi stavu sienu, tādās vietās vajag vai nu garu kātu vai pabrist pretī zivij, lai var to uzcelt augšā pirms kantes, ja aiz kants ķērās tukša barotava vai nelielas zivis, tad jā, jameklē cita barotava,

Sems.
Nepiekrītu!Ir lērums barotavu kurām tā kants netraucē,ne jau tā pat ražotāji tirgo dažadu formu barotavas,smukuma pēc vai? :D

Ja nemaldos Salmo veikalos ar jābūt lasveidīgas Browning barotavas,diezgan labi pārvar dažadu veidu kantis.Tāpat ir nopērkamas barotavas ar spārniem kuras uzpeld momentāli,pastaigājot pa veikaliem var daudz ko noderīgu atrast! :)

Pēdējais raidījums "Makšķerēšanas noslēpumi"( kur Edgars fīderēja Lielupē "uz kantes") , mani galīgi nepārliecināja. Ja jau lielāku zivi nevar izvilkt tāpēc, ka "aizķeras aiz kantes", tad naf.... tā kante vispār vajadzīga. Un vispār tā raidījuma fīderēšana bija tāda, maigi sakot, stipri pašvakra. :):):):)

ja tā kante ir, tad zivis ir zem kantes, ja kantes nav, tad Kuto taisnība, es arī tadās vietās vienkārši piešauju sev ērtāko attālumu un copēju tur un zivis pienāk, bet nu pirms tam grunti japatausta ļoti nopietni

ar tām kantīm tipisks piemērs, bijam leišos mačos šajā vīkendā, stipra straume, visi copeja ar 13 metru štekeriem, tātad 13 m no krasta, dzilums uz 4-5 metri, kā kurā vieetā, bet pa 3 dienām uz 50 cilvekiem tikai 2 brekšuki, lai gan vakaros viņi straumē, metrus 20 -25 no krasta rādījās, manā klātbūtnē spiningotājs aiz spuras aizcirta 2,5 kg breksi. Sīkais vakarā copeja ar parasto grunteni, aizņēmos lai pataustītu grunti, tad arī atklāju, ka tajos 20-25 metros barotava grimst uz pusi ilgāk kā štekera attalumā. Lai arī barojām ar labako kas uz pasaules ir izdomāts :), arī tārpu kilogrami gāja ne pa jokam, tomēr breksis ta arī neiznaca, jo straumē viņš pat i neuzzinaja, ka mēs tur augšā barojam, lieki piebilst, ka sīkais Grabovskis uz grunteni pārīti brekšus , tur pat aiz sacensību sektoriem, izvilka :):), pietam metot barotavu diezgan haotiski, vienkārši pāris reizez trāpīja upes gultnē -forvaterī, Lielupē vietumis ir tieši tas pats, Gaujā tā ir 100%, arī citās upēs.
tā ka to dibin ir jātausta ....... :):):)

Ar svariņu meklē ne tikai grunts reljefu,bet skatās arī kas uz tās grunts atrodas! Smiltis,dūņas,gliemeži,akmeņi,zāles....tas viss nav mazsvarīgs!Vienā no pēdējām copes reizēm kolēģis vairāk kā 3 stundas baroja punktu,viņam likās ,ka copē uz kants.Reāli aiz pārpratuma un pieredzes trūkuma dēļ kants vietā bija zāļu grēda! :)) Tādā vietā nekas izņemot sīkus asarus un plicīšus viņam neķērās.Savukārt es nākamajā reizē copējot bikiņ tuvākā distancē uz gliemežvāku paklāja diezgan veiksmīgi vilku breksēnus! :)

P.S.Cope nevar būt nesvarīgu sīkumu,no sīkumiem ir atkarīgs rezultāts!Par to esmu pārliecināies vairākkārt,sava slinkuma pēc ne reizi vien esmu sadirsis copi! :)

Būs man piekrist otinjsh viedoklim it sevišķi pēc vakardienas brekšu copes.... 4 copmaņi plecu pie pleca iebarots laukums tiešī pretīm katram copmanim bet 2-iem kuri bija kreisajā pusē ņem un diviem nekā... tomēr kantes faktors ir ļoti no svara lai ko man neteiktu pēc vakardienas copes tāds ir mans viedoklis

Kuto:
Es tev atkal negribētu piekrist. Punkts 2 būtu mana izvēle. Ir dažādi apstākļi kāpēc zivis uzturās un ēd labprātāk vienā nekā otrā vietā un nav pilnīgi vienalga kur to galdu uzklāj. Vienā vietā viņi ēdīs labprātāk (kaut vai savu fizisko īpašību deļ), citā kūtrāk utml. Kaut vai straumes apstākļos kaut 10 cm nelīdzenums palīdzēs barības krikumus noturēt vienā vietā, un breksis jau zin', kur straume parsti tos visus nestos gardumus sastumj.
Pats esmu izjutis, kad viens baro punktu 1 un urbina degunu, a otrs punktu 2 un regulāri iek pie žuvītes.
Pamēģini ar diviem kātiem pastrādāt, katru savā punktā (paralēli) un pie labas copes ~ vienādi strādās abi spoti, bet ja zivs ir mazkustīga, tad 2 punkts strādās daudz labāk!

Un atkal tas ir tikai mans viedoklis :))))
o.