No tā, ka stāsti, cik, kur un kam esi samaksājis, krāns garāks neaug.
Runa bija par to, kā dirsēji labus un pretimnākošus cilvēkus publiski pataisa par salkoņiem, badmirām un brakoņjeriem.
Un ne tev būs spriest, kam un kad esmu vai neesmu maksājis. Neticēsi, bet joprojām šur tur eksistē cilvēki, ar kuriem pat vienkārši papļāpājot var iemantot labas attiecības, ko pat ne vienmēr var panākt, vicinot maku. Tad tiešām jāmauc tik uz maksiniekiem vai bāzēm, tur tak vienmēr mīļi sagaida, ne?
Punkc.
3.augusts 2012, 08:27 |
links