Nelieli novērojumi par šo vasaru un Lielupi. Pārsvarā dodos uz Varkaļu piestātnes pusi vai Kalnciemu. Ko tikai neesmu izmēģinājis dzelteno brekšu piesaistei (pēdējie pieci gadi) un nu jau esmu šo to izpratis.
1. problēma - mazie plicīši neļauj ēsmai nokrist, kad jau tā tiek paķerta.
Risinājums1 - jāizmanto rupjāka maluma iebarošana un vēlams sajaukt ar zemi vai māliem (lai ir tikai smarža un nekontrastē krāsa ar upes gultnes krāsu.
Risinājums2 - āķa izmērs lielāks un pamatā izmantot 3 numura sliekas, ja liek klāt mušu kāpurus, tad tikai vienu/divus. Mušu kāpurus skaitā 7/8 izmantoju tikai tumšajā laikā, tad mazie liek mieru.
2. problēma - zivs vienkārši neņem.
Risinājums - meklēju citu attālumu vai citu izeju no bedres. Šogad esmu ievērojis, ka breksis ne vienmēr sēž pie bedrēm. Kā saka, ir arī atklātā vietā. Pamatnosacījums, jāatrod gliemežvāki uz gultnes. Ja tie ir, breksis vienmēr būs tuvumā.
3. Problēma - plīst pavadiņas pārvelkot pāri kantei (ar un bez zivs).
Risinājums - nu jau kādu laiku izmantoju tikai vienu pavadu uz fīderi, 0.22 mm (dažreiz 0.25), copes kvalitāti tas nav pasliktinājis, realizācijas ap 90%.
4. Problēma - straume veļ/nostiepj auklu.
Risinājums - izmantoju tikai pīto auklu 0.12/0.14. Visa sistēma tiek pārsieta uz katru copi.
5. problēma - aukla plīst mezglos.
Uz katru copi viss tiek siets no jauna, gan fīdera pamat auklai, gan pavadas.
P.S. Lasu šeit visu diezgan regulāri, taču diezgan kūtrs uz rakstīšanu. Turpmāk solos laboties.
7.augusts 2012, 08:40 |
links