Vakar pa dienu Daugavā pie Ķekavas 11-16 iebraucu pamētāšanas pēc. Maļoties pa sauli un zālēm 1 aptuvens līdakas mērs līdz laivai tika pievilkts, tad ar pēdējo rāvienu bija prom. Ilgi bija klusums, tikai dzirdēju/redzēju, kā maļas pa lēpenēm, kur klāt tikt ir neiespējami. Vējš virzienu paspēja samainīt 3 reizes + pilnīgs bezvējš, kā arī paspēja iepriecināt no "gāž" līdz "sutina". Kad apnika ņemties pa zālēm, ap 16iem pie braukšanas ārā iemetu "ai nafig - uz vidu..", pagaidīju, kamēr vizulis sasniedz grunti un no aptuveni 3m dziļuma uz sudraba šūpiņu izcēlu zandartu drusku zem kilo. Pirmo mūžā. Sava tizluma dēļ pie iecelšanas salauzu špini un cope bija galā, bet nu pirmā zandarta vārdā tas Daugavai jau piedots.
2.augusts 2012, 20:10 |
links