Jā visādi gadās. Pirms vairāk kā 10 gadiem bij tāds gadījums palielā upē, plata vieta kur izteikti lēna straume zem krāčaina posma: metu 1. izmēra longu pa straumi pie koku sagāzuma taisni iekšā putu sanesumā un lēni vilku pret rāmo straumi, stāvot bik virs ceļa upes vidū uz sēres. No manis līdz koku sagāzumam ne vairāk par 8m, ūdens septembra sākumam izteikti dzidrs, līmenis zems, saule spīdējā ģīmī. Pakaļ rotam izlīda pamatīgs rumpītis, foreļuks uz 50cm. Pasekojis apmēram metru, apgriezās un ielīda atpakaļ zem putiņām. Metu otreiz, vairs neseko. Nu ko uzliku 3 izmēra daudz "skaļāku" rotu ar platāku lapu. Šim atkal pasekoja mazu gabaliņu un atpakaļ. Metu vēl un šoreiz pacēlis kātu augstāk vilku bik lēnāk. Big forele izlīda 3. reiz un burtiski degunu rotam piedūrusi sekoja līdz pat zābakiem. Pēdējos metrus vilku tikai ar kātu. Tā nu forele nopeldēja man gar zābakiem ~1m attālumā, bet uzkost rotu tā arī nesadūšojās. Kad rots apstājās dēļ tā ka fiziski vairs nespēju to pavilkt ar kātu izstieptā labajā rokā, forele veikli apgriezās un nesteidzīgi iepeldēja atpakaļ zem putiņām. Turpmākās pāris stundas es velti mainīju mānekļus, nomētājos līks, protams taisot pauzes līdz 10-30min. Un galvenais ka viss izdevās perfekt, neviens metiens nebij pa skaļu, siekstā ar netrāpīju ne reiz, vietai tuvojos lēni slīdoši lai nesaceltu smilšu mutuļus. Bet nu laikam upes saimnieks tomēr mani ievēroja kad nopeldēja garām :) To vietu vēl apsekoju 1 reizi tajā pat rudenī un arī nākamajos gados, bet lielā vairs nerādījās. Starp citu tas pa 20 gadiem ir tikai otrs gadījums kad liela forele seko māneklim pret straumi palielu gabalu.
8.augusts 2012, 13:10 |
links