Padalīšos savās atmiņās...
Sešdasmito gadu vidū,Rīgā,vietā kur tagad lepni stāv TALLINK prāmis ,es kā Vecrīgas puika būdams, bieži vien aizskrēju uz copi.Vienu rītu,kā allaž biju pieķēris pillu kulīti ar cepamiem 200-300g asariem ,raudām,breksēniem un jau nākot pusdienlaikam grasījos doties mājup.Garām gāja viens krievu pārītis un dāmīte ieraudzījusi manu lomu mani uzrunāja:
'maļčik ,prodaj nam etji ribki,mi tjebje odjin rubuļ dadjim...'
Viens rublis tolaik nebija maza nauda,pa to varēja vismaz 10 saldējumu nopirkt...
Bet es nodomāju,-ja es atdošu savu lomu,ko es parādīšu mamītei un omītei?Un ilgi nedomājõt ,no kārdinošā piedāvājuma atteicos...Dāmīte neizpratnē aizgāja prom.
Tā lūk,...pēc tās reizes es nevaru saprast un pieņemt to cilvēku filozofiju, kas uzskata ka visa dzīvā radība uz zemes ir domāta lai apmierinātu viņa savtīgās vēlmes...
17.augusts 2012, 18:05 |
links