Atgriezos no Langvikenas. Tur pabiju otro gadu, vairāk gan jaukā atpūtnieku kompānijā, bez militāra copes režīma. Līdaku maz. Vienā copes reizē kādas 10. uz cilvēka, no kurām 9. zemmēra t.i. < 60.cm. Šoreiz bez dižlomiem. Svētdienas spiningotājiem vispār diezgan pa tukšo. Šie uzbaroja brekšus līdz 1,8 kg. Labi asari, turpat no mājiņas laipas uz džiga. Pilnīgi ignorēja L J Bugsy Shad, kas šovasar man topā Usmā, toties Tioga garšoja labi. Asarīši 350-400 g. Divi, nu ļoooti nopietni, pagāja neparādoties. Varēja būt virs 1,5 kg bet, tā kā beigās noķēru arī divus zandartus, iespējams, tie bija stiklači. Tas 4m dziļumā, pie tam pa dienu. Uz vietas kūpinātie bija super. Uzcepām - tomēr jūras garša. Mūsējie nesalīdzināmi labāki. Tas par labu argumentam ka nevajag tonnām vest mājās.
Atziņas: 1.Ālandu daba joprojām uzrunā, jauki..
2. Citreiz nopietnāk jāpievēršās zandartiem. 3. Džiga veidam ir nozīme arī labas ķeršanās apstākļos. 4. Viesmakšķernieku tur maz, varbūt tiešām līdaku skaits cikliski mainās arī bez mūsu presinga?
PS. Vai kādam ir pieredze ar Ālandu Zandartiem?
Atziņas: 1.Ālandu daba joprojām uzrunā, jauki..
2. Citreiz nopietnāk jāpievēršās zandartiem. 3. Džiga veidam ir nozīme arī labas ķeršanās apstākļos. 4. Viesmakšķernieku tur maz, varbūt tiešām līdaku skaits cikliski mainās arī bez mūsu presinga?
PS. Vai kādam ir pieredze ar Ālandu Zandartiem?
3.septembris 2012, 13:38 | links