Lašveidīgo spiningošanas sāpe!

Daudzās lašu un taimiņu apdzīvotās latvijas upes....
kas ta ir par upi?
27.augusts 2012, 22:16 | links
 
Nedeljas nogale pastaigaju pa vienu no upiiteem, kuraa pagarinaats lieguma periods. Daudzviet grunts un akmeji bija apaugushi ar zaaleem, bija arii izcirsti koki pie krastiem, protams, arii bebri.
Gala beigaas izvilku 4 lidakas, no kuraam 2 bija meera. Normaalas foreles nebija, tikai dazhu siiko anmestija. Vai tieshaam lashi taada upee naarsto?
27.augusts 2012, 11:29 | links
 
Saite uz jaunajiem noteikumiem: http://www.likumi.lv/doc.php?id=202643
26.augusts 2012, 18:41 | links
 
Tiem, kuri vēlējās runāt ar depuātiem. Apskatieties dokumentu pēc saites:
http://www.mk.gov.lv/doc/2005/VARAMAnot_060712_makskeresana.1708.doc

VI. Sabiedrības līdzdalība un šīs līdzdalības rezultāti

Nr.3 Sabiedrības līdzdalības rezultāti. = MOSP (Makšķernieku organizāciju sadarbības paddome www.mosp.lv) neatbalsta projekta virzību (29.06.2012. vēstule Nr.7/2012). Iebildumi izteikti par termiņa pagarinājumu un „lašupju” sarakstu.

Nr.4 Saeimas un ekspertu līdzdalība = Projektā pilnībā ņemta vērā Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta „BIOR” sniegtā informācija par upēm, kuras uzskatāmas kā „lašupes”.

Pievērsiet uzmanību !!! atzinums ir par upēm, nevis par lašu nārstu, tā aizkavēšanos. BIOR par lašu nārstu nav pajautāts.

Tā, kā mācieties, kā melojot var ignorēt 150 000 makšķerniekus, kas valstij dod ap 7 000 000 latus gadā.
26.augusts 2012, 18:40 | links
 
Zvaigzne, iedod lūdzu linku uz MN jaunajā redakcijā. Likumi.lv kaut kā neatradu, vai arī slikti meklēju
26.augusts 2012, 18:35 | links
 
Informācijai ... apskatieties Makšķerēšanas noteikumus aktuālā redakcijā.
21.08.2012. MK noteikumi Nr.571 ("LV", 134 (4737), 24.08.2012.) [stājas spēkā ar 25.08.2012.]
26.augusts 2012, 18:29 | links
 
Šogad pirmo reizi ziņās izskanēja info- katru gadu kad tuvojas naudas dalīšanas laiks, zaļās organizācijas ziņo ka Baltijas jūra iet bojā.....
25.augusts 2012, 23:54 | links
 
Ko te var ņemties, zvejas kvotas lielums uz 2012. gadu visā Baltijas jūrā lašiem ir tāds, ka viens lasis uz katru Latvijas makšķernieku knapi sanāk.

Zona: ES ūdeņi 22.–31. apakšrajonā
Dānija - 25396 gab.
Vācija - 2826 gab.
Igaunija - 2581 gab.
Somija - 31667 gab.
Latvija - 16153 gab.
Lietuva - 1899 gab.
Polija - 7704 gab.
Zviedrija - 34327 gab.
Kopā savienība 122553 gab.

Zona: ES ūdeņi 32. apakšrajonā
Igaunija - 1581 gab.
Somija - 13838 gab.
Kopā savienība 15419
25.augusts 2012, 21:27 | links
 
EK priekšlikums palielināt nozvejas kvotas Baltijas jūrā īpaši brētliņām ir vērtējams pozitīvi, sarunā ar "LA" uzsver Zivsaimniecības asociācijas vadītājs Inārijs Voits. Brētliņas, kā uzsver I. Voits, ir tā zivju suga, kas ir īpaši svarīga gan Latvijas zvejniekiem, gan pārstrādātājiem, līdz ar to vairs nevajadzēs no ārzemēm iepirkt saldētas zivis, lai produkciju saražotu nepieciešamajā daudzumā.
"Tomēr, lai arī kvotas palielinājums brētliņām būs, tas nav tas, ko zvejnieki būtu gaidījuši. Mūsu zvejnieki 11 procentu vietā vēlējās vismaz 22 procentus, ko arī pieļāva zinātnieki," norāda I. Voits. Citu zivju sugu nozvejas kvotu palielināšana vai samazināšana Latvijas zvejniekus tik ļoti neietekmēšot. Piemēram, mencu nozvejas kvotu zvejnieki tāpat neizpilda, savukārt lašu nozvejas kvotu pat varējuši iemainīt igauņiem un somiem, pretī saņemot tiesības zvejot brētliņas.
25.augusts 2012, 20:36 | links
 
Jurists... pieredze ir tāda, ka diemžēl ar to nepietiek. Esošās aktīvās makšķernieku organizācijas īsti neņem vērā. Ja būtu ar makšķerēšanu saistītās lietas jāsaskaņo ar makšķerniekiem, šādas muļķības neietu cauri. Neskatoties uz to, ka makšķernieku ir ap 150 000, lielāka pretimnākšana un lobijs ir citiem mazākumā esošajiem resursu patērētājiem. Pagaidām loģika, diemžēl nestrādā, situācija un apstākļi sen ir mainījušies, ierēdņi daba stilu un virzienu, nē. Sen makšķerēšanas nozare vairākās kārtās pārsniedz citu iesaistīto devumu tautsaimniecībā, bet vēl aizvien lielāka teikšana ir, piemēram, vēžu audzētājiem, kas 2011.gadā kopā saražojuši veselus 104 (viens simts četri) kilogramus produkcijas.
25.augusts 2012, 18:09 | links
 
Lūk, vēl viens piemērs, ja DAP būtu izlasījusi to, ko atrada Brusis, iespējams liegums būtu no 1.septembra līdz 31.decembrim. Šis liegums ir pierādījums tam, kad lēmumus pieņem diskusijās, nevis balstoties uz zinātnisko pamatojumu.
25.augusts 2012, 17:28 | links
 
Ir arī pilnīgi pretēji apgalvojumi,kuri saka,ka klimata maiņas ietekmē nārsts sākas nevis vēlāk bet agrāk.Kam taisnība? Aizliegsim spiningot upēs visu gadu?
Ir vēl tāda lieta,kā zilaļģu savairošanās.Upē bez skābekļa lasis iekšā nenāks.Tīrīt protams ir dārgi un sarežģīti.Bet ir iemesls jauniem pētījumiem un aizliegumiem,, šīs aļģes ir savairojušās tāpēc,ka makšķernieki daudz bradā pa upi ar dubļainiem zābakiem?Vienīgais risinājums ieviest LM ,lai ierobežotu šos bradātāju barus, un tīrīt upi zvejojot ar vadiem ;),,

ec.europa.eu/fisheries/documentation/magazine/mag35_lv.pdf
www.lzj.lv/tools/download.php?file=images/files//Klimata...pdf
www.lza.lv/images/stories/.../Eiropas_Maja_Springe_2012.pdf

Citēju;

Ūdenstilpēs paaugstinās gada vidējā ūdens temperatūra. Pastiprinās upju aizaugšanas process. Upēs un ezeros palielinās ūdens krāsainība – tas kļūst tumšāks, samazinās ūdens piesātinājums ar skābekli. Mainās ūdens ķīmiskais sastāvs.
•Ūdenstilpēs vairāk parādās zilaļģes.
•Siltūdeņu zivju sugas parādās arvien tālāk uz ziemeļiem.
•Novērots agrāks lašveidīgo zivju nārsts. Vienlaikus lašu mazuļiem ir tendence arvien jaunākiem migrēt uz jūru. Agrāk uz jūru vairāk migrēja divgadīgi lašu mazuļi, tagad – viengadīgi, kas nav tik nobrieduši, un palielinās šo mazuļu mirstība jūrā.
25.augusts 2012, 16:34 | links
 
vispār jau ir pastulbi, ka lai kāds ierēdnis sāktu kustināt upsi ir jādibina sabiedriskā organizācija
25.augusts 2012, 15:51 | links
 
Andreiko, sanāks pagari, tāpēc piedod.

Spontānās aktivitātes
Makšķernieki, kuri vēlas pastāvēt par savu vaļasprieku un mainīt situāciju ir apvienojušies klubos. Atsevišķi klubi ir izveidojušas apvienojošas organizācijas, kuras sadarbojas ar valsti, ir klubs, kas dēļ tā, ka par dažām lietām ir atšķirīgs viedoklis, dažos jautājumos arī sadarbojas ar valsti tieši. Tāpēc to makšķernieku daļai, kura vēlās būt informēta šīs izmaiņas nav nekāds pārsteigums, domāju, ka deputātiem ar.
Pārējiem, piedodiet, vienmēr nāksies rēķināties ar sekām, un šis liegums ir tikai ziediņi, salīdzinājumā ar to, kas Jūs sagaida nākotnē.

Par liegumu.
Lieta tāda, ka ir novērojumi par to, ka laši ienāk nārstot vēlāk un iespējams nārsto arī vēlāk. Bet zinātniska pētījuma šajā sakarā nav, kā arī nav apkopoti iepriekš minētie novērojumi. Tāpēc apgalvot, ka laši nārsto vēlāk nav pamata. Ir pētījums "Klimata maiņas ietekme uz Latvijas ūdeņu vidi" (KALME). Pētījuma uzdevums bija klimata pārmaiņu ietekmes uz Salacas ihtiocenozēm (dabīgā laša u.c. ceļotājzivju populācijām) novērtējums, klimata izraisīto pārmaiņu ietekme uz zveju. Pētījums apjomīgs, bet izdevās izlasīt un tāpēc varu apgalvot to, ko rakstīju, šim pētījumam ar zinātnisko atzinumu par lašu nārsta nobīdi nav nekāda sakara.
Tas neliedza Dabas aizsardzības pārvaldei izmantot šo pētījumu par pamatu lai Gaujas Nacionālais parks (GNP) lašveidīgo zivju aizsardzību individuālos noteikumos noteiktu makšķerēšanas liegumu no 1.oktobra līdz 31.decembra beigām, kurus attiecināja uz vairākām parkā esošajām upēm un to posmiem.
Patiesība ir tāda, Dabas aizsardzības pārvalde (pēc vēstules vienai organizācijai) uzskata, ka makšķernieki ir pielīdzināmi maluzvejniekiem un lielākajiem likumpārkāpējiem. Acīm redzot lai tiktu vaļā no šī posta – makšķernieks, atmaksājās melot ierēdņiem un deputātiem.
Nākamais solis bija pārlieka deputāta un protokola rakstītāja centība, papildus apstāklis, ka diemžēl no Saeimas tribīnes nav kas runā makšķernieku vārdā, nav arī ministrijā, kas aizstāv makšķernieku intereses un sekas, ka šo liegumu jau attiecināja uz visām lašu upēm valstī.

Rezumē.
Kamēr būs maz darītāju, makšķernieki būs maz pārstāvēti un ar Makšķerniekiem nevajadzēs saskaņot tās lietas, kas attiecas uz makšķerniekiem vai acu aizmālēšanai tiks izveidota organizācija, kura atbildēs par ūdens un ūdens resursu pārvaldīšanu, kurā makšķerniekiem nebūs noteicošā balss, atkārtošos - gaidiet ne šādus brīnumus vien.

Nobeigums.
Makšķernieki ar ir dažādi, daži uzskata, ka tāpēc, ka es gribu vai par naudu var darīt visu, citi ir gatavi paciesties lai pienācīgi atjaunotos zivju resursi, vēl kāds tic pētījumiem, saskaņā ar kuriem zivis Latvijā ir ļoti daudz......

Izglītošanās nolūkos var izlasīt, ko šī lieguma sakarā atbildēja viena no makšķernieku un ne makšķernieku organizāciju apvienojošām biedrībām var izlasīt www.mosp.lv MOSP atbilde VARAM.

p.s. ņemot vērā augstāk rakstīto ... vai deputātiem vajadzētu iesaistīties diskusijā ar anonīmām personām?
25.augusts 2012, 15:15 | links
 
 
Sarosījšies maizīšu tīkotāji, no pirmdienas būs diskusija ar tautas kalpiem par cemmerāķa sāpi, šie tk vien gaida ka anonīmi varēs šos apkakāt :D
25.augusts 2012, 14:35 | links
 
Zvaigznei - ne jau īpaši diskutēt, bet - lai kunigaiši izlasa šeit apspriesto tēmu un izsaka savu viedokli. Un vai viņu copmaņa viedoklis sakrīt ar politiķa viedokli. Lai pamato, kāpēc jaunās iespējamās izmaiņas ir valstiski nepieciešamas.
Ja viņi to nedarīs, dabūs ar sūdainu lāpstu pa muguru (pārnestā nozīmē). Ir pietiekoši daudz iespēju šo mazdūšību nopludināt medijiem, domāju, ka šajā forumā mediju pārstāvji ar iemet kreiso aci. Teiksim tā - dosim laiku kungiem līdz trešdienai (varbūt, ka traki aizņemti, ceļot jaunu Bābeli vai vienkārši copē). Tautai pacietība ir gara, tāpat kā kreisā āķa atvēziens :)
25.augusts 2012, 13:56 | links
 
Pievienojos imations, man ar gribās lašu bonbongas!

p.s. ja tā drīks paprasīt, Andreiko, par ko taisies diskutēt?
25.augusts 2012, 10:22 | links
 
Vajag tām gudrām galvām rakstīt, lai atbalsta nārstojošo lašu izķeršanu - lašu ikrus gribās parīt rudenī, kādus 50.000 -100.000 nedzimušu lašu mazuļu māgā iesist varētu. Es vispār atbalstu radikālākas metodes lašu ķeršanai, arī aizrakstīju.

vai

vai
24.augusts 2012, 22:56 | links
 
Tikko aizsūtīju visiem trim parlamenta rakariem uzaicinājumu piedalīties šajā diskusijā. Neviens no viņiem nav bailīgs, jācer, ka kaut ko atbildēs. Un attaisnojums - nav laika - nederēs, jo vidusmēra parlamenta deputāts savā darba namiņā atrodas trīs dienas nedēļā - otrdien, trešdien, ceturtdien (skat. Saeimas Kārtības rulli), vienīgi prezidijs (Rasnačs) sanāk kopā arī pirmdienās. A piektdienās viņi tiekas ar vēlētājiem (vēlreiz Saeimas Kārtības rullis), tātad - arī ar mums.
Diez kurš to kārtību tā sarullējis, kādreiz rakstīja Guntis Pilsums (pirms vēl pats bija kļuvis par Rīgas Domes deputātu)...
24.augusts 2012, 22:30 | links
 

Pievieno savu atbildi

Nepieciešams reģistrēties, lai pievienotu atbildi!
Uz augšu
 
Creative templates for Google Ad Manager