Vakar vakarā, jau ap septiņiem aizgāju uz dambīti, vakars feins, ūdens virsma-spogulis, bet nav "dzīvības" ūdens virspusē. Līdz no mānekļiem tikai poperītis. Pirmā stunda pagāja visai garlaicīgi, nebija pat īsta mēģinājuma uzbrukt māneklim. Bet, kad saulīte sāka skart māju jumtus un pār ezeru klājās vakara krēsla, pirmais belziens pa kātu...IR, un IR labs...bet labs ir tikai uz pāris sekundēm, jo jau nākamā mirklī vobleris ar pirmo kosmisko ātrumu izlido krastā. Ūdens kustonītis bija smuks, savus 2,5 kg, vērtējot pēc skaistiem zaļiem sāniem, kas atmirdzēja rietošās saules staros...:). Aktivitāte ar to nebeidzās, un stipri tālākā distancē asari sāka taisīt savus tradicionālos "katlus"...bet mēs tak esam krastā, jāturpina iesāktais un jācer, ka arī te būs kas tāds. Ik pa brīdim pa asarītim uzsēžas arī uz manu mānekli. Kad jau tumsas sega bija noklājusi visu dambīti, uz minūtēm 15 asaru rotaļas sākās arī pašā krastā...tika arī mums, bija gan asari, gan viens zemmērs iemaldījās, lielākie, protams, ka norāvās vai arī "aizcirta" garām voblerim...bet visumā interesanti, virsmas mānekļiem ir tā sava burvība, kas ikdienas copi tikai izdaiļo ar foršiem pārdzīvojumiem...ne asakas..:)
30.augusts 2012, 08:22 |
links