Tā, esmu atpakaļ no copes. Biju no 7iem - 14iem Zudovene. Diezgan labi šūpojoties viļņos devos iekšā ar savu električku... sāku metāt ar rotiņu, pieteicās mazie strīpainie daži... tad klusums. Pārceļoties uz citu vietu un nomainot mānekli uz lielo mūdzi jau uz trešo metienu pieteicās nervus kutinošā... īsāk sakot - jutu divus normālus uzsitienus pa kātu un tad kā mietā iecirsts apstājās, un tad pēc kādām 10 sek pauzes viņa izdomāja sākt kustēties... un tā viņa bez jebkādām emocijām devās savu gaitu, nereaģējot neuzkādiem maniem centieniem to apturēt, sagriezt atpakaļ... ļāvu izpeldēties, domāju nogurs vai apniks un tad padosies man, bet tad atkal kā ar mietu iedzīta apstājās un aizgāja pat neatsveicinoties. Neparādīja ne sāniņu, ne pirueti, ne mutuli. Atliek vienīgi minēt kas bija tur otrā pusē. Pie sevis atskanēja visi "mātes vārdi", tad uzradās aizvainojums :D Bet es nepadevos... laidu tālāk meklējumos. Turpināju uz to pašu lielo mūdzi metāt un tad uz 12iem un tā līdz 13iem sākās baigā cope - pieteicās 5 smukas zaļās un daudz zemmēri.
Tā kopumā labi pavadīts laiks, emocijām bagāts :D
Bildes ar ielikšu!
Ne asakas! ;)
8.septembris 2012, 16:15 |
links