....roņi līdz Slokai tā kā nav iepeldējuši...( varbūt ir?). Domāju roņus, kas ir dzīvnieki, nevis aukstā ūdens peldētāji.... Jā: Pie baltās kāpas viss mainās un mainīsies: Straume, ledi un cilvēks, dara savu "pakalpojumu" dabai. Vienmēr man ir bijis jautājums: Vai Meistarība špiningojot ir "atšifrējama". Tas ir: Meistari , atrodoties laivā, te ir meistari, te nav. Jeb principā nekādus sevišķos noslēpumus draugu starpā nevar noturēt... Vienīgais ko nevar no cita paņemt, ir "rokrasts". Bet: te šis rokrasts strādā, te nē! Un špiningojot paiet diena "rokrakstu" mainot, mainot neskatāmus vizuļus, vietas. Tiek mētāts simtiem reižu, vēl un vēl....Un dienas beigās: viena vienam ir, otram nav. Vai tas kas vienu noķēra ir "meistars", vai tikai laimīgs gadījums. Var jau būt, ka viss komplekts rīcībai, jo kā rāda sacensību rezultāti: Ir "meistari", kas tomēr ir pārāki biežāk kā citi..... Vai viņiem ir noslēpumu, ko nezin citi, vai "zivju dievs" ir viņiem labvēlīgs, jo viņi māk to "pielūgt". Spilgts piemērs šai "pielūgsmei" ir Rita Verza-Grabovska: Kā viņa runā ar zivtiņām! kāda attieksme, mīlestība... Un tāpēc Lielais jautājums: Vai pie pikta garastāvokļa ķerās tāpat, kā labā noskaņojumā, laimē starojot? kā to zin zivis?
9.oktobris 2012, 18:53 |
links