Sen te neesmu neko rakstījis, bet nu šoreiz uzskribelēšu savu vakardienas copi un bēdu stāstu..
Nu tad visu pēc kārtas--> Vakardiena, pulkstenī ap 11.00 sakravājam štrumus mašīnā, pūslis "navigator" grabažniekā un pēc brīža ripinam uz tuvējo peļķi. Izkāpjot no mašīnas skats paveras ne pārāk sološs- vējš pūš, viļņi ripina baltām putām, bet paskatoties vērīgāk ir manāmi klusāki līcīši. Jau pēc brīža viss ir "v boevoj gotovnosti" un var slīdēt līdaku meklējumos. Atklātos ūdeņos pūš labi, enkurs ūdenī un vējam lēni laivu velkot, sākam mētāt. Tēvam jau otrajā metienā pusotra zīmuļa garuma līdakbērns galā. Ātri tas tiek noņemts no āķa un jau peld tālāk. Ja jau tā tad cope būs, es nodomāju un pēc brīža arī manu LJ maili pagrāba ap 40- 45 cm zaļā. Tā, protams, arī peld tālāk. Gāja, minūtes, stundas, apstrādājot klusākus līcīšus, bet nekā nopietna galā nekabinājās( trīs vai četri zīmuļi). Vēlāk vispār cope pieklusa. Tur kur vajadzēja būt līdakai, tur viņas nebija. Secinājums tāds- ūdens paliek auksts un zivs sāk kustēt prom no sekluma un zālēm uz zāļu malu, tīrāku vietu. Pēc brīža par to arī pārliecināmies, kad vecais netālu no zāļu sienas izceļ 1.5 kg smagu eksmeplāru. Tam tiek veikta sausā narkoze, jo mājās pasūtījums :D Turpinājām copi un tuvāko stundu laikā tikai pāris copītes. Mainām vietu. Noenkurojamies netālu no meldru sienas. Metiens viens, otrs un nekā. Trešais metiens, "Laimīgais Džonis" iegrimst pie zālēm, kur tālāk aiziet kante uz 2m. Velku ik pa laikam uzraustot un pēkšņi sajūtu, ka nav smaguma galā, aukla brīva..hmm.. kas par pigoriem!?? Ātri pietinu lieko auklu, ar domu, ka varbūt karabīne attaisījās un māneklis ir prom, jo sākotnēji tā izskatījās, bet kad labu gabalu brīvās auklas ietinu, jūtu, ka kaut kas tur zem ūdens notiek un tiek veikts piecirtiens..un..IR!!!. Kāts ripā, bremzes tarkšķ un kāts tiek rauts līdzi zem laivas... It kā nekā īpaša, bet tas milzonis izdomā neiet prom no laivas apakšas bet vēl izmest tur pāris līkumus. Man augšā laivā sežot sanāk turēt kāta galu tieši zem laivas. Pāris sekundes un ir kārtīgs rāviens prom no laivas, cīņa var sākties bet ir viens bet..enkura šņore, kuru tas zvērs paspēja
kaut kā aptīt..un nodomāju nu ir d##sā. Vēl kādu brīdi jūtu, ka tas kustonis mēģina vilkt ar visu enkuru un velk. Enkura šņore mīksta un nedod slīdēt auklai. Palaidu auklu brīvāk lai šī mēģina iet prom, bet sasodītā aukla neiet... Un tad plakt..ir prom. Pār ezeru pārskrien krievu nenormatīvās leksikas vagons gan sev, gan vecajam kas jau sačokā bija iekrampējies. Nu ko tagad...tagad vairs neko,domādami sēžam un runājam.
Stulba, notikumu sakritība. Pat neredzēju kas par zvēru tas bija, varbūt vispār kāds bebrs, jo pat mutuli neredzēju,nepacēlu. Par to brīvo auklu vispār nav ko teikt.. sanāk tā ka zaļā pagrāba vobleri un kādus metrus 10 urba man pretī. Liekas jocīgi, bet tā tas bija. Vsjo ;)
Veči, ne asakas Jums. Nepalaidiet savu rudens Līdaku! ;)
1.oktobris 2012, 14:34 |
links