Šodien pēc darba piestāju savā brekšu vietiņā un 1,5 stundas smuki pavilkos...:)Lielākais gan bija tikai tuvu 1,6kg,pārējie Daugavas "standartnieki" tādi no 0,800 līdz 1 kilo,bet tāpat prieks "strādāt" slapju muguru,kad nav laika pat dūmu ievilkt.:)Copes beigās,kā smejies,viens lielais atkal piesmēja - nu jau trešo reizi pēc tā paša scenārija.Kad nolēmu mest mieru copei (Sāka retāk ņemt un mazāki) atkal mierīgi un lēnām novācu vienu makšķeri,tad noņēmu otrai makšķerei zvaniņu (zvaniņus lietoju strādājot ar divām makšķerēm,no kurām vienai parasti ar ēsmu eksperimentēju - piedāvāju šiem kaut ko citu nevis to pašu ko uz otras makšķeres,un lielākus kumosus)un kamēr vācu kopā copes loriņus,protams otras makšķeres spicīte sāk smuki raustīties - tā konkrēti un droši..:)Piecērtu un jūtu ka galā atkal kārtējais cīkstonis...uz brīdi..tad šis izdomāja ka labāk atkal tiksies ar mani nākamreiz..Smieklīgi,bet vēsture atkārtojas,un šoreiz viņam ļaunā neņēmu,tik pasmaidīju un ar labu sajūtu laidu mājās.lai atgrieztos.:)Ne asakas copesbračkas.;)
19.augusts 2008, 23:11 |
links