Kā gāja copē (atskaites)?

daddy, ja tev intresē tikai svaigā zivs un emocijas otrā plānā tad pārej uz rūtaino makšķeri rezultāti būs vēl labāki tikai nāksies piepirkt vēl kādu saldētavu.

Šodien Engures ezers. Zivi atradu tikai gar zāļu kanti, kur vērojama kustība. Vidū nulle, vismaz man. Ņēma gan roteri, gan nesmādēja uz dzīvo piedāvāto karūsiņu.

daddy_j
Tu gan ļoti vieglprātīgi attiecies pret relikvijām :)) Ko tad ziemā ēdīsi, ka tagat pēdējās nosukā pa tīro ?:))
Bet laiciņš šodien vienkārši Uhhhh ! Žēl ka darbs traucē atpūtai. Bet rīt gan došos vēl ganībās laimi izmēģināt. Nevar būt, ka tādā laikā zivis muļķi laidīs, gan jau kautko izdosies aizkabināt.

Daddy, tev tās raudas nav "ieskābušas", ka tik ilgi marinē saldētavā? Jeb tev ir pieejama kautkāda skarbā uz baigajiem minusiem?

Moš esmu izlepis bet pēc apm +/-3mēn saldētas zivis man vairs galīgi neģeld. -12 laikam.

Zivju dievs tagad pievērsīsies man! - šonedēļ atbrīvoju saldētavu un izcepu pēdējās peipusa raudas...jūtu nupat būs :DD

kutis - parādi, kurā veikalā var nopirkt SVAIGU līdaku, zandartu, breksi, buti :DD

Sulla, gadās :D Tad gan tie vēl nebija nekādi smalkie grafīti, labākais laikam bija kkāds IM-7, pārējie stiklšķiedras. Vienam, braucot ar riteni, aukla ieķērās koka zaros un spice knikš, otru liekot kopā, par stipru gribēju nospriegot auklu un knikš, vēl cits krītot saknikšķēja, bet labākais laikam bija vimbu laikā - kāts 180cm 5-20g traks ļumeklis, bet 90g svinu žvidzināju tāpat, domājat salūza metot? Nē! Pie copes par stipru piecirtu. Tā arī klasiskos veidos (bagāžnieks, durvis, zivs) neviens nav salūzis. Tpu, tpu, tpu! :)))

sragiagiaA un Farnirs.

Jā tā laikam ir , ka tie melnie tomēr uznāk neizi pa reizei katram. Man arī vasaras sākumā bij 2 copes reizes pēc kārtas kad bij kādas 10-15 copes, un viss pa D..., vainu noraujas, vai ieķeras kautkur, vai pa tukšo. Iemācijos nelāmāties (tieši iekšēji) ja kautkas nesanāk, vai saķeras, sapiņķerējas. Vai kad vienā laidienā uz velci 3min laikā pakās 2 lābākos (ejošākos) voblerus un 37ls!

Tas miers nāk ar laiku. Tieši cope arī ir kā pārbaudījums sev un savai nervu sistēmai. Iemācīties nomierināties pie šaizēm. Tas vēlāk arī dzīvē noder...

runājot par inventāra pakāšanu es jau uz copi ejot esmu gatavs, ka visus mānekļlus apraušu, sistēmas, āķus vai ko salauzīšu (tas gan nekad nav noticis). Vienk tas taču ir tikai laika jautājums kad tas notiks.

Galu galā mēs atkal nonākām pie tā paša vecā - Attieksmes.

pāris mēnešu laikā pamanījos salauzt 6!!! spiningus
sragiagiaA, 12.oktobris 2012, 14:07

Vellos kā to var dabūt gatavu?! :O Ja tā padomā es pa visu copes karjeru nevienu spinni neesmu salauzis, nu ja neskaita to gadījumu pirms 20 gadiem, kad Abavas lasēns salauza(salieca 90 grādu leņķī) kāta savienojuma trubiņu, bet tur jau nebij mana vaina, kāts vienkārši vēl padlaiku sūds, tā trubiņa bij no plāna misiņa :)

Farnirs ļoti foršu tēmu aizsācis, arī pašam līdzīgi ir gājis, kad liekas, ka visi Zivju dievi ir pret tevi. Ir bijušas reizes ziemā, kad vairākus piecirtienus pēc kārtas noraujas mormiškas, ir bijis, kad raudu copē ziemā ir vismaz 30 tukši piecirtieni pēc kārtas; jūrā 4 metienos aizlido 3 sistēmas; par sistēmu mudžināšanos un zacepiem nemaz nerunājot; arī viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc mīlestība pret forelēm, cik ātri uzradās, tik ātri pazuda, ir, kad vasaras svelmē, odiem kožot, rotiņi lido visos iespējamos zaros; vēl visas tās neskaitāmās reizes, kad līņu nakts copē, metot starp zālēm, puse no ielasītajiem nakteņiem paliek zālēs. Bet pats labākais laikam bija kādā 2. spiningošanas sezōnā, kad pāris mēnešu laikā pamanījos salauzt 6!!! spiningus, līdz un pēc tam nevienu, atskaitot pirms dažām nedēļām jau pāris plauktus augstāk stāvoša spininga salaušanu vēl ejot uz mašīnu. Tā nu esmu apņēmies nākamreiz, kad uznāk "melnie", vispirms apstāties un padomāt vai ir vērts turpināt iesākto, ka atkal nesanāk kāda ķibele. :))

To zivi ko neizvilki, atcerēsies daudz ilgāk, kā noķreto... :)

Nesaprotu par ko tu streso.Viss tak ir čikiniekā.Tavu zivi tāpat neviens neizvilks.Stresam nav pamata.Vnk biku jāpiedomā pie tā ko un kā dari.
:)

Vari priecāties tev ir 90% no panākuma daudzi nemaz to nedabū izjust ,braucam jau pēc emocijām nevis pēc gaļas-gaļu var nopirkt veikalā bet emocijas nē.

sula, nu jā, tā laikam ir kā tu saki, mēģināsu tik ļoti neiekoncentrēties uz to rezultātu... :)

Āķi gan man ir vienmēr asi, ņemu piemēru no ekspertu padomiem, un pie mazākā neasuma āķi metu ārā, vaina tur tiešām nevar būt. Pagaidām vienīgā ekipējuma vaina bija fīderkāta riņķītis, kurš iztrūka, un nebija jau arī tik vecs nemaz, knapi otro gadu.
Attieksme man ir normāla, bet vienkārši nostādi sevi tajā pašā situācijā, labāk tad lai man vispār nekas neķerās un es paskatītos kā gulbji peld un pīles lido, nekā katru reizi man noraujās. Man jau kompleksi parādās no tā visa. Vienkārši esmu pēc statistikas viens no tā simta, kuram nepaveicās.

+ Sulla par gultu :D

+ kraft
Neiekoncentrējies tikai uz rezultātu- liela zivs ķešā, bet baudi vairāk procesu, rāmi un bez stresa un zivs pati atnāks pie tevis :) Tas ir kā seksā, ja vienreiz nesanāk un turpmāk vislaik baidīsies ka tik atkal.. tad arī nekad vairs nesanāks! :)))

Moš ar kāds ragans būs vainīgs.. Nēesi ieriebis kādam sievišķim ar savu copi? :)

Bet ja pragmatiksi skatās uz to, tad izkatās
ka tev ir problēmas ar inventāru. Auklas vecas, kāti puslūzuši. āķi neasi. + noraujas arī tāpēc, ka streso :) Un vispār ar savu attiesmi copi var izmainīt pa 200%, gan uz vienu, gan otru pusi. tas ir pierādījies jau tukstots reizes...

Esmu laikam neveiksmīgākais makšķernieks pasaulē... Es neticu kaut kādām pārdabiskām lietām, bet reāli es nezinu citu izskaidrojumu - raganas, čigāni un visi velni manli laikam nolādējuši.

Šodien 4 brangas līdakas uzkodās, ap kilo 3 varēja būt, stabili mēri un viena pāri 2 kilo, jo pievilkt pie krasta nevarēju. Visas aizgāja... Piecirtu es kārtīgi, gaidīju kamēr ierij, viss pareizi, bet nekā... Pirmo reizi mūžā sāku ārdīties dēļ copes, pēc tiem kliedzieniem vairs arī necopēja nekas, laikam zivis aizbaidīju.
Citā copes reizē arī tas pats, uz grunteli līdaka piekožās, pievelku pie krasta, aukla notrūkst... (riņķim iztrūka plastikāta apvalciņš un pīto pārzāģēja pušu) ok, stulbi. Pēc tam pamanu ka aukla vel ūdenī, O ir līdaka vel palikusi, velku krastā, atkal aiziet...
Un tā man kādas 3 reizes vel pirms tam ir Normāla izmēra līdaciņas aizgājušas. Gan aukla pārtrūkusi, gan āķi ne tā mutē viņai tika.
Nav šoruden neviena reize bijusi, kad es pievilktu krastā normālu zivi, lieku cerību uz nākošo vasaru, jo jejibogu es ziemā uz ledus nekāpšu, zinot šitos visus suu.. kas gadās, es visticamāk ielūzīšu āliņģī.

Paldies!