Esmu laikam neveiksmīgākais makšķernieks pasaulē... Es neticu kaut kādām pārdabiskām lietām, bet reāli es nezinu citu izskaidrojumu - raganas, čigāni un visi velni manli laikam nolādējuši.
Šodien 4 brangas līdakas uzkodās, ap kilo 3 varēja būt, stabili mēri un viena pāri 2 kilo, jo pievilkt pie krasta nevarēju. Visas aizgāja... Piecirtu es kārtīgi, gaidīju kamēr ierij, viss pareizi, bet nekā... Pirmo reizi mūžā sāku ārdīties dēļ copes, pēc tiem kliedzieniem vairs arī necopēja nekas, laikam zivis aizbaidīju.
Citā copes reizē arī tas pats, uz grunteli līdaka piekožās, pievelku pie krasta, aukla notrūkst... (riņķim iztrūka plastikāta apvalciņš un pīto pārzāģēja pušu) ok, stulbi. Pēc tam pamanu ka aukla vel ūdenī, O ir līdaka vel palikusi, velku krastā, atkal aiziet...
Un tā man kādas 3 reizes vel pirms tam ir Normāla izmēra līdaciņas aizgājušas. Gan aukla pārtrūkusi, gan āķi ne tā mutē viņai tika.
Nav šoruden neviena reize bijusi, kad es pievilktu krastā normālu zivi, lieku cerību uz nākošo vasaru, jo jejibogu es ziemā uz ledus nekāpšu, zinot šitos visus suu.. kas gadās, es visticamāk ielūzīšu āliņģī.
12.oktobris 2012, 12:30 |
links