Bārtas upe

Biju no rīta. Piebraucot pie upes, kādas 10 minūtes nācās nogaidīt, kamēr lietus un krusa pāriet. Biju nobriedis pacopēt uz dzīvo, ēsmas sacopēšanai noziedoju gandrīz 2 h, salasīju kādu desmitu asarēnu, 1 raudiņu un plici pusplaukstas lielumā = 1 raudu uz gramiem 200 (C&R). Nonākot iecerētajā vietā, nospriedu, ka bišķi zemāks ūdens līmenis neskādētu - straume diezgan paliela un necik tālu no malas. Labs ir, pirmo sūtīju cīņā plicēnu, taču tas "kašķi" sameklēt neprata, tāpēc pēc ~ 10 min. tika aizsūtīts atpakaļ augt lielāks. Nākamais - mazs ašuks, pēc laidiena gar straumi tiek iestūrēts tuvāk malai rāmumā, nolieku kātu, paceļu skatu - a pluda ta nav, aukla smuki kursē uz vidu. Pauze, piecirtiens, jūtama solīda pretestība, pēc kāda brītiņa 1,75kg smukule krastā, pie tam ļoti skaistā zeltainā nokrāsā. Nu ko, iespundēju zivtiņu sprostā, lieku virsū raudiņu un sūtu "uzdevumā". Nonākot aptuveni tai pašā rāmumā, nolieku kātu, pēc brītiņa cope, aukla atkal uz vidu, piecirtiens - o, šitā arī laba, nē labāka, jo baigi cīnās pretī, pumpē lejā, mēģina ieskriet doņos, b....! pie krasta kaut kādā čakārnī iekšā gan un stop.... Gaidu, kas būs, ik pa brīdim it kā nopumpē, tad tomēr attinās gan vaļā, vēl padancoja un tad jau padevās - 2,25 kg. Vairāk man zivju toč nevajag, jāmet miers, bet copēju tik 1/2 stundu... Bija gan baigais čujs, ka būtu vēl, ja turpinātu, jo, otro līdaku velkot, kādu metru tai aiz muguras vēl viens radījums labu labo mutuli uzmeta, bet nav jau visas zivis jāizvelk vienā dienā...
Ilustrācijas - bildēs.

4 stundas Bārtā, viena cope, 1.88kg mājās.

Sākām pēc 9 no rīta un līdz 14.00. Šodien upe ar asariem neskopojās, cope, ar pārtraukumu aptuveni uz stundu, intensīva. Arī par izmēru nebūtu jāsūdzas. Darbojāmies tikai vienā punktā. Tas viss atkal uz MJ. P.S. Pieteicās arī 2 līdaciņas, viena zemmēra, otrai parametri nezināmi - nokoda auklu...:) Ne asakas!

Šodien dažu stundu vazāšanās pa Bārtas krastiem abiem ar pārinieku beidzās tukšā. Man gan sanāca kādu minūti paturēt auklas galā uz indīgi dzeltenas gumijas nezināma (bet nojaušami iespaidīga) izmēra zivi. Atklāti sakot pat roka sāpēja, šī tā arī neatrādījās, uzmeta pāris zemūdens kūleņus un atzina manu gumiju par neēdamu. Tā arī bija vienīgā cope. Pāriniekam vienā seklā līcītī nervus bojāja viņa vārdiem - virsmetriniece ar iespaidīga resnuma muguru. Šī tur trenkāja mazās zivis, no attāluma redzēju dažus mutuļus, izskatījās pēc zemūdens makšķernieka. Karoč - šī ar neņēma ne voblerus, ne gumijas, ne ko. We will be back!

Šodien turpinājām MJ testu. Sākām ar vakardienas pārbaudītām vietām, tad maklējām jaunas. Copes intensitāte līdzīgi vakardienas. Pa diviem salasījām 2 desmitus asarus, lielākajam ap 400 grami. Tā pat kā vakar, izskatījās, ka pārsvarā no jūras ienākušais, vietējie, tomēr, ir tumšāki un ar citu nokrāsu. Bija arī līdakas šodien, bet diemžēl abi gadījumi beidzās ar nokostām gumijzivīm...:) Ne asakas!

Domāju, vai nest mājās uz cepšanu vai tomēr atlaist...šim asarim šoreiz paveicās, kā arī visiem pārējiem...;)

pirmo ašuku minūti groza tā un šitā, tad vēlreiz pagroza, un vēlreiz...

Flakais un MJ. Bārtas valdzinājums:

Tikko no Bārtas. Šodien strādāju tikai ar MJ, var teikt pirmo reizi tā nopietni un mērķtiecīgi. Par rezultātu būtu grēks sūdzēties, padsmit asari no kuriem pieci tādi smuki. Lielākais aptuveni puskilo vērtē. Vēl daudz nerealizētu copju. Bonusā vēl 3 līdacēni un kurioza situācija - vienu no līdacēniem pakampa kaut kas stipri lielāks par to, kas bija jau uz āķa. Minūtes divas pavazāja pa upi un teju teju jau būtu bijusi pie krasta...bet tomēr lemts redzēt to kustonīti nebija, atdeva man tikai smagi savainotu sugas māsu. Strādāju ar 3 gramīgu čeburašku, brūnas un zaļas krāsas mazām tvisterastītēm. Par lielu pārsteigumu neviena nopietna "zacepa". Ne asakas! ;)

Mēs pagājušo gad decembrī bijām uz ļurbām, sniega nebija, bet bij lietus un vējš, laiks vnk briesmīgs, nosēdējām un...nekā. Bet tas gan bija vēlu vakarā līdz pusnaktij:) Ej nu sazini to ļurbu:)

Šorīt netradicionālā laikā,no 04:00-07:30,centos tikt pie vēdzeles.Laika apstākļi pēc suņa,līst vienā līšanā,bet ļurbai taču vajadzētu patikt.Pilnīgs miers!Pat ķīši nepapurināja!

jā, jā Krakšķi, man ar prāts nesas pasēdēt uz tām ļurbām...cerēju, ka pirmais ieliksi atskaiti:DDD

Lielie ūdeņi noskrējuši,tādēļ nolēmu pašeptēt pa upi un pakacināt plēsoņas.Pārsvarā liku lietā dažāda kalibra gumijas mānekļus,bet rezultāts diezgan pieticīgs-2 mazas līdaķeles un 5 pieklaīgi asari 300- 400g.
Varbūt kāds ir provējis noķert ļurbu?Tā vien prāts nesas pasēdēt tumsā ar gruntenēm.

Cerība mirst pēdēja...bet cope Vecupē ir ļoti savdabīga, jo vasara tie buļķšī zāles ir superīgi...bet uz špini nenāk, tātad pieteik dabīgās paikas....

Tu,Kuzij,velc šitādus eksemplārus,bet ne pušplēsta vārda!:)
Man šosezon līdz 5kg ļoi tālu.

Vecupē sen nekas ,,virsmēra" nav trāpījies....mazās pa pilnam..pēdeja lielākā 5kg. trāpījās Jūnijā....kur palikušas mamas...

Asarim nav ne vainas, labs izmērs...;)

Sen nebiju copējis vecupē (Apendicītā),nolēmu paprovēt.Izbraukāju ar pusli no viena gala,līdz otram.Cope nebija peļama,bet izmērs paknaps.Noķēru 7 sīkaļas līdaķeles,dažas arī norāvās un 1 mēru 52cm.Pa vidam trāpījās arī asari - 6gab ap 250-300g un daži ļoooti maziņi.

Vakar aizlaidu līdz upei un sabijos. Līmenis upē diezgan iespaidīgi strauji pacēlās. Ir tā kā diagrammā: http://www.udensturisms.lv/h2o/#B%C4%81rta|2

Šodien nolēmu pasēdēt krastā ar pludiņu makšķerēm un saķert raudeles,jo vēdzeļu laiks nav aiz kalniem un zacene noderēs.Upē nopietni pacēlies līmenis un turpināja celties acīm redzami, pa virsu peld visāda draza.Biju gan Nīcā,gan virs Seska mežā,bet noķert raudeli nemaz nebija tik prasti.Begu beigās 3 gab.noķēru un vēl daudzas vārgas copītes.