Buks: Laikam jau ja pavisam godīgi, tad man cope ir savu egoistisko vēlmju piepildīšana. (kautkur lasīju, ka compnaņi vispār ir baigie egoisti) - pabūt pie dabas ar makšķeri, atslēgties no ikdienas, fiziski izkustēties, pārbaudīt sevi (ja ir grūti apstākļi). Reizēm copēju arī tad ja ir 99% skaidrs, ka neko nenoķeršu, bet tas ir ja ir baigā "lomka". Pašā procesā pats galvenais ir atkost to zivi, sajusties pārākam, ka es viņu varu piemānīt, atkost tās instinktus, vājības, utt. Tā taču mums ir? :) Cope ļoti reti ir fiziska atpūta, man patīk noairēties, nobristies, nourbties, nomētāties, utt, ka vakarā knapi pakustēt var. tad ir labais! :)
Zivis ēdu un praktiski visas (sugas), katrai ir kas īpašs. Protams, ņemtas tiek tikai vienai ēdienreizei. Dikti izlepis un saldētas zivis nepatīk. :)
Vēl varu piebilst, ka pēdējā laikā man sāk krist uz nerviem, copmaņi, kas pārāk vieglpātīgi attiecas pret šo nodarbi. "tip būs lemts, ta pieķersies, nebūs, nu i labi.." Vai tādi, kas negrib sevi pilveidot. Bet tas laikam no vecuma marazma nāk... :D
Vienā vārdā cope ir atkarība.
27.oktobris 2012, 23:14 |
links