Biju no rīta. Piebraucot pie upes, kādas 10 minūtes nācās nogaidīt, kamēr lietus un krusa pāriet. Biju nobriedis pacopēt uz dzīvo, ēsmas sacopēšanai noziedoju gandrīz 2 h, salasīju kādu desmitu asarēnu, 1 raudiņu un plici pusplaukstas lielumā = 1 raudu uz gramiem 200 (C&R). Nonākot iecerētajā vietā, nospriedu, ka bišķi zemāks ūdens līmenis neskādētu - straume diezgan paliela un necik tālu no malas. Labs ir, pirmo sūtīju cīņā plicēnu, taču tas "kašķi" sameklēt neprata, tāpēc pēc ~ 10 min. tika aizsūtīts atpakaļ augt lielāks. Nākamais - mazs ašuks, pēc laidiena gar straumi tiek iestūrēts tuvāk malai rāmumā, nolieku kātu, paceļu skatu - a pluda ta nav, aukla smuki kursē uz vidu. Pauze, piecirtiens, jūtama solīda pretestība, pēc kāda brītiņa 1,75kg smukule krastā, pie tam ļoti skaistā zeltainā nokrāsā. Nu ko, iespundēju zivtiņu sprostā, lieku virsū raudiņu un sūtu "uzdevumā". Nonākot aptuveni tai pašā rāmumā, nolieku kātu, pēc brītiņa cope, aukla atkal uz vidu, piecirtiens - o, šitā arī laba, nē labāka, jo baigi cīnās pretī, pumpē lejā, mēģina ieskriet doņos, b....! pie krasta kaut kādā čakārnī iekšā gan un stop.... Gaidu, kas būs, ik pa brīdim it kā nopumpē, tad tomēr attinās gan vaļā, vēl padancoja un tad jau padevās - 2,25 kg. Vairāk man zivju toč nevajag, jāmet miers, bet copēju tik 1/2 stundu... Bija gan baigais čujs, ka būtu vēl, ja turpinātu, jo, otro līdaku velkot, kādu metru tai aiz muguras vēl viens radījums labu labo mutuli uzmeta, bet nav jau visas zivis jāizvelk vienā dienā...
Ilustrācijas - bildēs.
3.novembris 2012, 23:20 |
links 
