Cope vakar Gaujā!
Braucot uz upi zināju - līmenis liels, bet ka tik liels -iestājās viegls šoks. Bet labi ka uz vietu gājām 30min, tapēc atpakaļ uzreiz negrasījāmies. Uz vietas ap pus 5iem. Sametam makšķeres un gaidām pirmās copes, nesam malku, bet saprotam ka mūsu svinus ap 120gr upe mierīgi nones krastā:( Nu neko - saprotam vai nu jāveido smagāki svini vai jāmet krasta malā - nu kādi 3-5m no zālēm. Tikmēr kolēģim ap pus septiņiem pirmā zivs - lielas sliekas izmērā, izvilkta bez copes, jo sanesa virsū lielu zaru un vajadzēja pārmest. Zāles un drazu nesa visu nakti. Tad ilgu laiku klusums. Ak jā, ēsma.
Likām visu ko līdakas fileju, karūsas fileju, sliekas, nakteniekus, svaigu garneli, nēģi. Pirms 3 nedēļām strādāja ļoti rezultatīvi karūsas fileja un sliekas, tapēc nospriežu, ka tomēr koncentrēšos uz šo kombināciju un sastellēju makšķeres uz to un makšķeres sametu tuvu krastam, un ap astoņiem arī beidzot parādās pirmās pārliecinošās copes, bet piecirsts par agru:( Beidzot vienu mēra izceļu!
Kolēģim(atrodas pa straumi uz augšu) copes ir bet pacopē nograuž slieku un nekā. Tad 2 sliekveidīgās man uz atkal mērs. Pienāk desmit. Izdzeru pēdējo tēju un sāku tīrīt somu, lai taisītos uz māju copi, jo vēl garais ceļš mājup. Tīrot somu atrodas vēl viena ēsma kura netika pārbaudīta, bet nu ja jau paņemta ir tad jāliek uz āķa. Svaigs laša vēderiņš. Nu uzlieku uz abām makšķerēm un gaidu. 2min cope uz vienas un 45cm galā gan, kamēr cīnos ar to tikmēr cope uz otras, stabils mērs nokuļās pie krasta. Kolēģis pārriktē arī savas makšķeres uz pēdējo iespēju un pēc minūtes cope arī viņam un 40cm galā. Pusstundas laikā izvelku vēl vienu mēru un iestājas klusums. Ap divpadsmitiem tinam makšķeres un dodamies uz māju pusi. Kaut arī apstākļi sarežģīti - ar copi apmierināts.
Braucot uz upi zināju - līmenis liels, bet ka tik liels -iestājās viegls šoks. Bet labi ka uz vietu gājām 30min, tapēc atpakaļ uzreiz negrasījāmies. Uz vietas ap pus 5iem. Sametam makšķeres un gaidām pirmās copes, nesam malku, bet saprotam ka mūsu svinus ap 120gr upe mierīgi nones krastā:( Nu neko - saprotam vai nu jāveido smagāki svini vai jāmet krasta malā - nu kādi 3-5m no zālēm. Tikmēr kolēģim ap pus septiņiem pirmā zivs - lielas sliekas izmērā, izvilkta bez copes, jo sanesa virsū lielu zaru un vajadzēja pārmest. Zāles un drazu nesa visu nakti. Tad ilgu laiku klusums. Ak jā, ēsma.
Likām visu ko līdakas fileju, karūsas fileju, sliekas, nakteniekus, svaigu garneli, nēģi. Pirms 3 nedēļām strādāja ļoti rezultatīvi karūsas fileja un sliekas, tapēc nospriežu, ka tomēr koncentrēšos uz šo kombināciju un sastellēju makšķeres uz to un makšķeres sametu tuvu krastam, un ap astoņiem arī beidzot parādās pirmās pārliecinošās copes, bet piecirsts par agru:( Beidzot vienu mēra izceļu!
Kolēģim(atrodas pa straumi uz augšu) copes ir bet pacopē nograuž slieku un nekā. Tad 2 sliekveidīgās man uz atkal mērs. Pienāk desmit. Izdzeru pēdējo tēju un sāku tīrīt somu, lai taisītos uz māju copi, jo vēl garais ceļš mājup. Tīrot somu atrodas vēl viena ēsma kura netika pārbaudīta, bet nu ja jau paņemta ir tad jāliek uz āķa. Svaigs laša vēderiņš. Nu uzlieku uz abām makšķerēm un gaidu. 2min cope uz vienas un 45cm galā gan, kamēr cīnos ar to tikmēr cope uz otras, stabils mērs nokuļās pie krasta. Kolēģis pārriktē arī savas makšķeres uz pēdējo iespēju un pēc minūtes cope arī viņam un 40cm galā. Pusstundas laikā izvelku vēl vienu mēru un iestājas klusums. Ap divpadsmitiem tinam makšķeres un dodamies uz māju pusi. Kaut arī apstākļi sarežģīti - ar copi apmierināts.
11.novembris 2012, 18:08 | links