Vēdzeles

Ar ko un kā tās labāk ķert
Tā kā vēdzeļu copē esmu iesācējs, vēlējos pajautāt par iebarošanu. Man radās doma, ka varētu reņģes vai nēģus sablenderēt un sajaukt ar zemi un iebarot piemēram no rīta un vakarā copēt?
14.novembris 2012, 09:41 | links
 
Šovakar bija ūbercope, sēžot no 21.00 - 1.30 , 17 vēdzeles, 10 peld tālāk, sēdējām divatā, katram viens kāts, galā naktstārps , tas viss Valmierā - Gaujā. Super cope! Nekad vēl tā nebija bijis, ņēma ik pa 10 min, 3 reizes bija tādas ka uz katra āķa pa vienai, baigais vilciens!
14.novembris 2012, 02:45 | links
 
Pareizi jeeska par Burchu teica, veel par akmenjiem, ja veel klaat visaaada zivju smalce ap tiem-droshi meegini, taapat salas, kantes utt., koku mudzheklji ar ljoti iecieniita vieta, arii upiishu griivas un iztekas....;)
13.novembris 2012, 21:52 | links
 
Aņdžiņ,
sagaidi kad uzsals ļaduis,noskati vietas tuvāk akmeņiem vai gar krasta kantīm 2-5 m dziļumā,saķer mazas žuvītes(var mēģināt arī nelielu saldētu reņģi)un saliec ūdiņas ar stingri nofiksētu auklu.Nezinu cik tas LV ir likumīgi,bet visumā efektīvi.
13.novembris 2012, 21:45 | links
 
Andžu- skaidri gaiši saku: ir divas vietas, viena, kur mēs bijām, otra Lāzberģa gals! Pavasarī pretī Skrina pirtiņai uz sēkļa vecis uz ūdas katru dienu pa pārītim dabuja/sen/ un turpat vecais mans ari uz murmuļa 900gr ļurbu izrāva!
13.novembris 2012, 21:45 | links
 
Andzus
man jau liekas ka uz pumpām , kur nav hāra apakšā varētu būt īstā vieta, gar krastiem, salām, uz, kantīm. Mums jau arī Burčā ir ahūnās vēdzeles, bet tieši tāppat ....negribas novembrī naktī laivā sēdēt. vietas pat zināmas. No ledus arī nav tas.....tumš un auksts....
13.novembris 2012, 21:31 | links
 
kur venta labak meklet vedzeli virs vai zem rumbas??
13.novembris 2012, 21:17 | links
 
esmu mēģinājis no ledus, bet bez rezultātiem. Vēlā rudenī no laivas pa nakti sēdēt negribas, tik dulls es neesmu :D
Bet katrā ziņā ezerā ir vēdzeles, un lielas. Tik jāar :)) Neviens te viņas neķer.
Ziemā provēs atkal :) Tik nezinu kādā dziļumā šīs meklēt ziemā.
Vai uz sēkļa kur dziļums seklākajā vietā ap 6 m (uz sēkļa akmeņu krāvumi) un kur Jūnijā noķēra viens 4 kg vēdzeli, viņas ziemā arī varētu būt?? :) Jebšu jāmeklē seklākās vietās. Bet seklos sēkļos daudz kur ir zāle apakšā.
13.novembris 2012, 21:17 | links
 
Ka dubļi nav, bet divi vedzeļigi rajoni ir.. ezerā, parasti no ledus ir trāpījušās, vajag tikai uzņēmību!
13.novembris 2012, 21:16 | links
 
Un nez vai kaimiņos:)) Laikam Gauja..
13.novembris 2012, 21:14 | links
 
Doma tāda ir:) nez vai ar cepumu
13.novembris 2012, 21:13 | links
 
Andzus69
Pats Alūksnes ezerā neesi mēģinājis vēdzeles ķert.....tādā ezerā jābūt kā dubļiem:-)
13.novembris 2012, 21:11 | links
 
Aivi, taisies uz kaimiņiem vēdzelēs? :)
Ar cepumu? :))
13.novembris 2012, 21:07 | links
 
Lielu vardi jau neliksi uz āķa, a ja citas nav, ko tad? Jādala gabalos, ko?! Ir kāds uz varžu gabaliem copejis?.....ka rezultati?
13.novembris 2012, 19:55 | links
 
Par parasto varžu patvērumu ziemā var kļūt jebkura līdz dibenam neaizsalstoša ūdenstilpe, taču priekšroka tiek dota nelielām upītēm vai strautiem ar strauji tekošu ūdeni, ja vien to grunts nav pārāk akmeņaina. Dažreiz ziemo arī dziļākos notekgrāvjos un kūdras purvos. Samērā maz parasto varžu ziemo lielās upēs vai ezeros bez caurteces. Ziemojot šādās ūdenstilpēs, vardes cenšas uzturēties neaizsalstošu noteku vai avotu tuvumā, kur labāka ūdens aerācija un mazāka kaitīgo gāzu koncentrācija. Parasti ziemo daži desmiti īpatņu kopā, bet reizēm vienuviet var salasīties vairāki simti varžu. Tās novietojas vai nu vienkārši uz ūdenstilpes dibena vai zem akmeņiem, pārkareniem krastiem, vai augājā. Parastās vardes nemēdz ierakties dūņās.
Nekustīgie dzīvnieki ieņēmuši raksturīgu pozu: ar izvērstām priekškājām vardes aizsegušas galvu, pakaļkājas saliektas un piekļautas vēderam.Taču dažreiz var ieraudzīt arī nepārtraukti kustošu dzīvnieku mudžekli: lēni airējoties ar kājām tie cenšas ieņemt pēc iespējas drošāku vietu. Ja varžu barā iekļūst kāds bezmugurkaulnieks, tas var tikt apēsts. Dažu ziemojošu parasto varžu kuņģos atrastas arī augu daļiņas un ādas maiņas laikā pašu nomestās ādas gabaliņi. Parastās vardes ir vienīgie Latvijas abinieki, kas ziemas laikā var saglabāt zināmu aktivitāti - spēju pārvietoties un uzņemt barību.

Copmann, 13.novembris 2012, 14:55

Sīki smalki izsmeļoši :) +++
13.novembris 2012, 19:11 | links
 
Jordans, bet vai vardes nepārziemo ūdenī ? Reiz ziemā bļitkojot asarus pie piekrastes meldriem , bļitka kautkur aizķērās . Tākā tur nebija dziļš, mēģināju caur aliņģi saskatīt aiz kā bļitka aizķērusies un redzēju, ka uz grunts, piespiedusies pie siekstas, guļ varde.Beigta viņa nebija, jo, kad ar kārtiņu atkabināju bļitku, intereses pēc pieskāros arī vardei. Viņa aizpeldēja tīri veikli .

Frenks, 13.novembris 2012, 14:36

Tagad man ir skaidrs. Cita lieta kad braucu kādu mēnesi atpakļ pilns krasts ar vardītēm un es tik pasmējos ka vajaga likt uz āķā. Būtu mājās atvilcis kastē sametis lai dzīvojas :D uznaca mazais sals un viss nav nevienas, ko tagad uz āķa uzlikt :(
13.novembris 2012, 19:09 | links
 
Par parasto varžu patvērumu ziemā var kļūt jebkura līdz dibenam neaizsalstoša ūdenstilpe, taču priekšroka tiek dota nelielām upītēm vai strautiem ar strauji tekošu ūdeni, ja vien to grunts nav pārāk akmeņaina. Dažreiz ziemo arī dziļākos notekgrāvjos un kūdras purvos. Samērā maz parasto varžu ziemo lielās upēs vai ezeros bez caurteces. Ziemojot šādās ūdenstilpēs, vardes cenšas uzturēties neaizsalstošu noteku vai avotu tuvumā, kur labāka ūdens aerācija un mazāka kaitīgo gāzu koncentrācija. Parasti ziemo daži desmiti īpatņu kopā, bet reizēm vienuviet var salasīties vairāki simti varžu. Tās novietojas vai nu vienkārši uz ūdenstilpes dibena vai zem akmeņiem, pārkareniem krastiem, vai augājā. Parastās vardes nemēdz ierakties dūņās.
Nekustīgie dzīvnieki ieņēmuši raksturīgu pozu: ar izvērstām priekškājām vardes aizsegušas galvu, pakaļkājas saliektas un piekļautas vēderam.Taču dažreiz var ieraudzīt arī nepārtraukti kustošu dzīvnieku mudžekli: lēni airējoties ar kājām tie cenšas ieņemt pēc iespējas drošāku vietu. Ja varžu barā iekļūst kāds bezmugurkaulnieks, tas var tikt apēsts. Dažu ziemojošu parasto varžu kuņģos atrastas arī augu daļiņas un ādas maiņas laikā pašu nomestās ādas gabaliņi. Parastās vardes ir vienīgie Latvijas abinieki, kas ziemas laikā var saglabāt zināmu aktivitāti - spēju pārvietoties un uzņemt barību.
13.novembris 2012, 14:55 | links
 
Pavasarī , tupot uz vimbām Mēmelē aukšpus Kurmenes , vakarā paņēma vēdzele, ļoti, ļoti gaiša . Un tas taču ir tik tālu no jūras...?
13.novembris 2012, 14:44 | links
 
Jordans, bet vai vardes nepārziemo ūdenī ? Reiz ziemā bļitkojot asarus pie piekrastes meldriem , bļitka kautkur aizķērās . Tākā tur nebija dziļš, mēģināju caur aliņģi saskatīt aiz kā bļitka aizķērusies un redzēju, ka uz grunts, piespiedusies pie siekstas, guļ varde.Beigta viņa nebija, jo, kad ar kārtiņu atkabināju bļitku, intereses pēc pieskāros arī vardei. Viņa aizpeldēja tīri veikli .
13.novembris 2012, 14:36 | links
 
Taapat Daugavaa, augshtecee, bez sakara ar juuru-3 zushi, viens gaishss, viens zaljganiigs un viens tumshi peleeks-smilshu seere, zaaljains liicis, bedre-vietas kur niokjerts katrs...
13.novembris 2012, 11:17 | links
 

Pievieno savu atbildi

Nepieciešams reģistrēties, lai pievienotu atbildi!
Uz augšu
 
Creative templates for Google Ad Manager