Tā kā vēdzeļu copē esmu iesācējs, vēlējos pajautāt par iebarošanu. Man radās doma, ka varētu reņģes vai nēģus sablenderēt un sajaukt ar zemi un iebarot piemēram no rīta un vakarā copēt?
14.novembris 2012, 09:41 | links
Par parasto varžu patvērumu ziemā var kļūt jebkura līdz dibenam neaizsalstoša ūdenstilpe, taču priekšroka tiek dota nelielām upītēm vai strautiem ar strauji tekošu ūdeni, ja vien to grunts nav pārāk akmeņaina. Dažreiz ziemo arī dziļākos notekgrāvjos un kūdras purvos. Samērā maz parasto varžu ziemo lielās upēs vai ezeros bez caurteces. Ziemojot šādās ūdenstilpēs, vardes cenšas uzturēties neaizsalstošu noteku vai avotu tuvumā, kur labāka ūdens aerācija un mazāka kaitīgo gāzu koncentrācija. Parasti ziemo daži desmiti īpatņu kopā, bet reizēm vienuviet var salasīties vairāki simti varžu. Tās novietojas vai nu vienkārši uz ūdenstilpes dibena vai zem akmeņiem, pārkareniem krastiem, vai augājā. Parastās vardes nemēdz ierakties dūņās.
Nekustīgie dzīvnieki ieņēmuši raksturīgu pozu: ar izvērstām priekškājām vardes aizsegušas galvu, pakaļkājas saliektas un piekļautas vēderam.Taču dažreiz var ieraudzīt arī nepārtraukti kustošu dzīvnieku mudžekli: lēni airējoties ar kājām tie cenšas ieņemt pēc iespējas drošāku vietu. Ja varžu barā iekļūst kāds bezmugurkaulnieks, tas var tikt apēsts. Dažu ziemojošu parasto varžu kuņģos atrastas arī augu daļiņas un ādas maiņas laikā pašu nomestās ādas gabaliņi. Parastās vardes ir vienīgie Latvijas abinieki, kas ziemas laikā var saglabāt zināmu aktivitāti - spēju pārvietoties un uzņemt barību.
Copmann, 13.novembris 2012, 14:55
Jordans, bet vai vardes nepārziemo ūdenī ? Reiz ziemā bļitkojot asarus pie piekrastes meldriem , bļitka kautkur aizķērās . Tākā tur nebija dziļš, mēģināju caur aliņģi saskatīt aiz kā bļitka aizķērusies un redzēju, ka uz grunts, piespiedusies pie siekstas, guļ varde.Beigta viņa nebija, jo, kad ar kārtiņu atkabināju bļitku, intereses pēc pieskāros arī vardei. Viņa aizpeldēja tīri veikli .
Frenks, 13.novembris 2012, 14:36