Makšķerēšana jūrā

O jopcik izrādās Kolkā 25 cm snieg:))) Interesanti , kas notiks ar riņķiem vai nesals ciet pie -3? Varbūt ir metodes, kā var ar to cīnīties? Nu ko būs interesanti:))
3.decembris 2012, 18:27 | links
 
seedoo
Ne asakas!!! Vēl jau it, kā agri bušu sezonu noslēgt, vēl jau, tā īsti nav sākusies! Daži tā īsti vēl sezonu nevar atklāt, baigais gabals jābrauc, vienam, bišķiņ tāds materiāls ieguldījums sanāk, degviela, ēsma, un vēl ēsma, cepums...!
Citus gadus, ja jūra neaizsala līdz pavasarim braukāju, arī vasarā pa retam!
Uz vienu dienu to gabalu mērīt tā pat nav jēgas, ir bijis ka dienā neņem, ar tumsu tikai sākās cope, vai otrādi!
3.decembris 2012, 17:28 | links
 
Nu ko šonakt tākā taisamies noslēgt sezonu, kā būs gājis atrakstīšos!
P.S. Tak kuriniet to uguni un maucat pa kāpām, tad jau redzēs, kas atbrauks un cik dziļi iestums! Ko var pērties!!!
Visiem ne asakas!
3.decembris 2012, 16:41 | links
 
Ja nekas nav mainījies, te ir "Makšķerēšana jūrā" tēma ;)

Varbūt jūs varētu turpināt diskusiju par ugunskuriem, normatīvu aktu juridiskā spēka hierarhiju, radariem un līdzīgām tēmām kādā citā topikā? Ne visiem, jūrā makšķerējošajiem ir interesanti copy/paste no dažādiem pašvaldību noteikumiem ... ja arī kādam interesē - tos tāpat var izlasīt likumi.lv


Ne asakas :)
3.decembris 2012, 16:19 | links
 
vitenahemots ;)
Ne tai valstī dzīvo.Nauda,nekādu brīdinājumu. Radaru sodiem brīdinājums bija?Tas nekas,ka par tādu rakstīts APK.Ceļu satiksmes izmaiņas,jaunas ceļu zīmes.Nelasi skaistās frāzes par prevenciju-budžetā tādu jēdzienu ielikt nevar,cita lieta- naudas sods.Pašvaldības sliktākas?Tā kā....

Apskaties,kas ir pašvaldības pilnvarotā persona un viņas tiesības.

Un izlasi zemāk ievietotā 3 pantu.
http://www.likumi.lv/doc.php?id=249322&from=off
3.decembris 2012, 15:35 | links
 
Pietiek jau ar likumu, kuram ir augstāks spēks. Pāšvaldības saistošajos, nereti visādu sviestu arī saraksta, pie tam, saistošie pārsvarā attiecas uz vietējiem iedzīvotājiem. Visiem Latvijas iedzīvotājiem nav jāzina visu Latvijas pašvaldību saistošos noteikumus! Ja personai piemēro administratīvo sodu par pārkāpumu, ko nosaka tikai konkrētās pašvaldības saistošie noteikumi, tad persona, ja var apliecināt, ka nedzīvo konkrētajā pašvaldība, un attiecīgi varēja nezināt konkrētās pašvaldības saistošos noteikumus, personai pirmo reiz nevar piemērot AS , bet aizrādīt, vai piemērot AS- brīdinājumu, ja ir paredzēts!
Ar likumiem ir savādāk!
3.decembris 2012, 13:53 | links
 
Pievērsiet uzmanību punktam 4.8
Ventspils pilsētas domes saistošie noteikumi Nr.2

Ventspilī 2004.gada 23.augustā (prot. Nr.15, 10.§)

Pludmales lietošanas un apsaimniekošanas noteikumi

Izdoti saskaņā ar likuma “Par pašvaldībām” 43.panta pirmās daļas 2.punktu

1. Noteikumos lietotie termini:

1.1. pludmale — sabiedriska un/vai publiska vieta, kas aizņem jūras krasta teritoriju starp ūdens līniju un vietu, kur sākas dabiskā sauszemes veģetācija, aptuveni 2,5 km gara jūras krasta daļa no Ventspils ostas dienvidu mola līdz Ventspils pilsētas administratīvajai robežai dienvidu virzienā. Pludmales sastāvā ir centrālā pilsētas pludmale un peldvieta, sērfotāju pludmale un nūdistu pludmale (pielikumā shēma ar robežām). Pludmale ir sabiedriska vieta, kas paredzēta ģimeņu, bērnu un individuālu personu atpūtai;

1.2. peldvieta — pludmales teritorijā esošā ūdens daļa no krasta līnijas līdz peldošām bojām vai 2.jūras sēklim visā pludmales garumā, bet ne tuvāk kā 100 metrus no Ventspils ostas Dienvidu mola, kur peldēšana ir aizliegta;

1.3. centrālā pilsētas pludmale un centrālā pilsētas peldvieta — 1,2 km gara pludmales un peldvietas daļa posmā no Dienvidu mola līdz Jūrmalas parka meliorācijas grāvim, uz kuru attiecināmas visas Starptautiskā Vides izglītības fonda izvirzītās prasības Zilā karoga pludmalēm;

1.4. kāpu josla — īpaša pludmalei pieguļoša teritorijas daļa, ko veido smilts pauguri un ieplakas un uz kuru attiecināmi ar smilts eroziju saistīti īpaši aizliegumi, tāpēc to atļauts šķērsot tikai norādītajās vietās;

1.5. kāpu aizsargstādījumi — mākslīgi veidoti kārklu, smiltsērkšķu, kāpu niedru vai citi stādījumi, lai ierobežotu kāpu eroziju un novērstu smilšu pārvietošanos;

1.6. piesārņojums — jebkurš piesārņojums, kas var izraisīt ekoloģiski bīstamas sekas, infekcijas slimības vai rada neērtības pludmales apmeklētājiem;

1.7. situācija “peldēties aizliegts” — peldēšanās apdraud cilvēka dzīvību un glābšanas dienestam nav iespējams veikt glābšanas darbu uz ūdens un izvietotas īpašas par šo situāciju informējošas zīmes;

1.8. pludmales kafejnīca – pludmalē vai kāpu joslā ar Ventspils pilsētas pašvaldību saskaņota, komersanta izveidota valdījumā vai lietojumā esoša teritorija, kurā komersants tiesīgs veikt normatīvajiem aktiem un šiem noteikumiem atbilstošu tirdzniecību un pakalpojumu sniegšanu.

(Grozīts ar Ventspils pilsētas domes 01.06.2009. lēmumu Nr.91; 30.09.2011. saistošajiem noteikumiem Nr.8)


2. Pludmales lietošanas un apsaimniekošanas noteikumu (turpmāk tekstā - Noteikumi) mērķis ir nodrošināt sabiedrisko kārtību pludmalē un peldvietā, tās apsaimniekošanas un uzturēšanas darba organizēšanu, kā arī sanitārās tīrības noteikumu ievērošanu pludmalē.

(Ventspils pilsētas domes 01.06.2009. lēmuma Nr.91 redakcijā)


3. Pludmales un peldvietas apsaimniekošanas noteikumi.

3.1. Pludmales sagatavošana atpūtas sezonas uzsākšanai tiek veikta katru gadu līdz 15.maijam.

3.2. Peldsezonas laikā pludmales uzkopšana un atkritumu izvešana no tās notiek katru dienu līdz plkst. 9.00, bet dienas laikā pēc vajadzības, nodrošinot regulāru pludmales tīrību.

3.3. Piesārņojuma gadījumā (neatkarīgi no sezonas) pludmales sakopšana tiek uzsākta nekavējoties.

3.4. Pašvaldības iestāde "Komunālā pārvalde" nodrošina un atbild par centrālās pilsētas pludmales un kāpu joslas apsaimniekošanu, t.sk. tualešu, koka celiņu un pludmales inventāra uzturēšanu.

3.5. Pašvaldības iestāde "Komunālā pārvalde" nodrošina un atbild par pludmales kāpu aizsargstādījumu veidošanu un kopšanu.

3.6. Apmeklētāju drošību centrālajā pilsētas pludmalē un sabiedrisko kārtību pludmalē peldsezonas laikā nodrošina un par to atbild pašvaldības iestāde "Ventspils pilsētas pašvaldības policija" (turpmāk tekstā – Glābšanas dienests).

3.7. Pludmales un peldvietas piesārņojuma gadījumā Glābšanas dienests par piesārņojumu nekavējoties brīdina tās apmeklētājus un ziņo pašvaldības iestādei "Komunālā pārvalde" vai Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam, kuri atkarībā no piesārņojuma veida organizē tā savākšanu.

3.8. Pašvaldības iestāde “Komunālā pārvalde” peldsezonas laikā nodrošina centrālās pilsētas pludmales un peldvietas apmeklētājus ar labiekārtotu tualeti.

3.9. Glābšanas dienests peldsezonas laikā pludmales un peldvietas apmeklētājiem nodrošina pirmās palīdzības sniegšanu un neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta izsaukšanu.

(Grozīts ar Ventspils pilsētas domes 01.06.2009. lēmumu Nr.91; 30.09.2011. saistošajiem noteikumiem Nr.8)


4. Pludmales un peldvietas lietošanas noteikumi.

4.1. Aizliegts piegružot pludmali un kāpu joslu ar atkritumiem, ierakt tos smiltīs, mest ūdenī.

4.2. Aizliegts bojāt pārģērbšanās kabīnes, soliņus, gājēju laipas, žogus, rotaļu iekārtas, informatīvās norādes, atkritumu urnas, skatu torņus un jebkuru citu inventāru.

4.3. Aizliegts staigāt pa kāpu aizsargstādījumiem, izrakt vai bojāt tos. Pārvietoties uz pludmali caur kāpu joslu drīkst tikai pa speciāli ierīkotām laipām. Kāpu joslā sauļoties drīkst tikai zonās, kas nav ierobežotas ar speciālām norādēm.

4.4. Pludmales un kāpu joslas teritorijā aizliegts ievest vai atrasties ar suņiem vai citiem mājdzīvniekiem.

4.5. Pludmalē un kāpu joslā aizliegts lauzt koku vai krūmu zarus, plūkt lapas, ziedus, augļus, bojāt mizu. Pludmalē un kāpu joslā aizliegts postīt putnu ligzdas.

4.6. Aizliegts ķert vai iznīcināt savvaļas dzīvniekus, izņemot gadījumos ar pašvaldības izdotām atļaujām.

4.7. Pludmalē un kāpu joslā aizliegts iebraukt ar mehanizētajiem transporta līdzekļiem un mopēdiem, izņemot ar specializēto transportu pludmales apsaimniekošanai un ar operatīvo transportu.

4.8. Pludmalē un kāpu joslā nav atļauta naktsmītņu ierīkošana, telšu celšana, ugunskuru kurināšana.

4.9. Saskaņā ar tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanas likumdošanā noteikto smēķēšanas ierobežošanas principu (šobrīd - likuma "Par tabakas izstrādājumu realizāciju, reklāmas un lietošanas ierobežošanu" 11. panta pirmās daļas 11.punkts), pludmalē smēķēšana atļauta īpaši paredzētās vietās, kas apzīmētas ar informācijas zīmi "atļauts smēķēt".

4.10. Centrālajā pilsētas peldvietā aizliegts braukt ar vējdēļiem, sērfošanas un kaitošanas dēļiem, ūdens motocikliem, motorlaivām, izņemot glābšanas dienesta laivu un gadījumus, kad saņemta īpaša pašvaldības atļauja.

4.11. Sabiedrisku masu pasākumu rīkošana Ventspils pilsētas pludmalē pirms tam rakstveidā savlaicīgi jāsaskaņo ar Ventspils pilsētas domi.

4.12. Pludmalē un kāpu joslā aizliegts izmantot jebkāda veida stikla taras izstrādājumus.

4.13. Centrālās pilsētas pludmales un peldvietas apmeklētājiem peldvietā aizliegts peldēties, ja ir noteikta situācija un izvietota informācijas zīme “peldēties aizliegts”.

4.14. Pludmales un kāpu joslas teritorijā aizliegts tirgot un lietot alkoholiskos dzērienus, izņemot Pludmales kafejnīcu, kurā pieļaujama 5,8 tilpumprocentus absolūtā spirta daudzumu nepārsniedzošu alkoholisko dzērienu tirdzniecība un 12 tilpumprocentus absolūtā spirta daudzuma nepārsniedzoša vīna tirdzniecība.

(Grozīts ar Ventspils pilsētas domes 01.06.2009. lēmumu Nr.91; 30.09.2011. saistošajiem noteikumiem Nr.8)


5. Centrālajā pilsētas peldvietā peldēšana atļauta līdz speciāli norobežotām vietām, ko nosaka peldošās bojas, bet, ja nav izvietotas bojas, tad līdz 2.jūras sēklim.

(Ventspils pilsētas domes 01.06.2009. lēmuma Nr.91 redakcijā)


6. Peldsezonas ilgums noteikts saskaņā ar 06.04.2010 LR Ministru kabineta noteikumiem Nr.341 "Peldvietu izveidošanas un uzturēšanas kārtība", ja konkrētajā peldsezonā, ievērojot klimatiskos laika apstākļus, ar Ventspils pilsētas domes Izpilddirektora rīkojumu nav noteikts citādi.

(Ventspils pilsētas domes 30.09.2011. saistošo noteikumu Nr.8 redakcijā)


7. Par šo noteikumu prasību neievērošanu izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu: fiziskajām personām – līdz LVL 150, juridiskajām personām – līdz LVL 500. Ja pārkāpums izdarīts atkārtoti gada laikā – fiziskajām personām uzliek naudas sodu līdz LVL 250,- , juridiskajām personām līdz LVL 1000,-.

(Ventspils pilsētas domes 30.09.2011. saistošo noteikumu Nr.8 redakcijā)


8. Noteikumu kontrolēšana.

8.1. Kontrolēt saistošo noteikumu izpildi, sastādīt administratīvā pārkāpuma protokolus par administratīvā soda uzlikšanu saistībā ar šo noteikumu pārkāpumiem ir tiesīgi:

8.1.1. Ventspils pilsētas domes Būvniecības administratīvās inspekcijas amatpersonas;

8.1.2. Ventspils pašvaldības policijas amatpersonas;

8.1.3. Valsts policijas amatpersonas.

8.2. Pieņemt lēmumu par administratīvā soda uzlikšanu saistībā ar šo noteikumu pārkāpumiem ir tiesīgi:

8.2.1. Ventspils pilsētas domes Būvniecības administratīvās inspekcijas amatpersonas;

8.2.2. Ventspils pašvaldības policijas amatpersonas;

8.2.3. Valsts policijas amatpersonas;

8.2.4. Ventspils pilsētas domes Administratīvā komisija.

(Ventspils pilsētas domes 30.09.2011. saistošo noteikumu Nr.8 redakcijā)


9. Šo noteikumu 8.punkta apakšpunktos minētās amatpersonas ir tiesīgas nesastādīt protokolu par administratīvo pārkāpumu par šajos noteikumos paredzētajiem pārkāpumiem, gadījumos, kad soda apmērs nepārsniedz LVL 20,- un to uzliek un iekasē pārkāpuma izdarīšanas vietā, izsniedzot noteikta parauga soda naudas kvīti. Ja pārkāpējs apstrīd viņam uzlikto sodu par to pārkāpumu izdarīšanu, kuri paredzēti šajos noteikumos, vai ir citi apstākļi, kas traucē amatpersonai uzlikt sodu pārkāpuma izdarīšanas vietā, protokolu sastāda saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa, Administratīvā procesa likuma normu prasībām.

(Ventspils pilsētas domes 30.09.2011. saistošo noteikumu Nr.8 redakcijā)


10. Šo noteikumu 8.punkta apakšpunktos minēto amatpersonu sastādītie administratīvā pārkāpuma protokoli tiek iesniegti izskatīšanai, atbilstoši piekritībai, un attiecīga lēmuma pieņemšanai par administratīvā soda uzlikšanu.

(Ventspils pilsētas domes 30.09.2011. saistošo noteikumu Nr.8 redakcijā)



11. Šo noteikumu 8.2.1. un 8.2.2. minēto amatpersonu izdotos administratīvos aktus var apstrīdēt Ventspils pilsētas domes izpilddirektoram.

(Ventspils pilsētas domes 30.09.2011. saistošo noteikumu Nr.8 redakcijā)


12. Ventspils pilsētas domes izpilddirektora lēmumu par apstrīdēto administratīvo aktu, kā arī Ventspils pilsētas domes Administratīvās komisijas lēmumu par administratīvā soda uzlikšanu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

(Ventspils pilsētas domes 30.09.2011. saistošo noteikumu Nr.8 redakcijā)


Ventspils pilsētas domes priekšsēdētājs A.Lembergs



Saistītie dokumenti
Grozījumi
Izdevējs: Ventspils pilsētas dome
Veids: saistošie noteikumi
Numurs: 8
Pieņemts: 30.09.2011.
Stājas spēkā: 26.11.2011.
Statuss: spēkā esošs
Publicēts: "Latvijas Vēstnesis", 186 (4584), 25.11.2011.

--------------------------------------------------------------------------------
Grozītais:
23.08.2004. MK not. Nr.2

30.09.2011. Ventspils pilsētas domes saistošie noteikumi Nr.8 "Grozījumi 2004.gada 23.augusta saistošajos noteikumos "Ventspils pilsētas domes saistošie noteikumi Nr.2 "Pludmales lietošanas un apsaimniekošanas noteikumi""" (Latvijas Vēstnesis, 186 (4584), 25.11.2011.)
Izdevējs: Ventspils pilsētas dome
Veids: saistošie noteikumi
Numurs: 5
Pieņemts: 01.06.2009.
Stājas spēkā: 05.08.2009.
Statuss: spēkā esošs
Publicēts: "Latvijas Vēstnesis", 122 (4108), 04.08.2009.

--------------------------------------------------------------------------------
Grozītais:
23.08.2004. MK not. Nr.2

01.06.2009. Ventspils pilsētas domes saistošie noteikumi Nr.5 "Grozījumi Ventspils pilsētas domes saistošajos noteikumos Nr.2 "Pludmales lietošanas un apsaimniekošanas noteikumi"" (Latvijas Vēstnesis, 122 (4108), 04.08.2009.)
Citi saistītie dokumenti
Izdevējs: Ventspils pilsētas dome
Veids: lēmums
Numurs: 123
Pieņemts: 30.09.2011.
Stājas spēkā: 30.09.2011.
Statuss: spēkā esošs
Publicēts: "Latvijas Vēstnesis", 186 (4584), 25.11.2011.
30.09.2011. Ventspils pilsētas domes lēmums "Par grozījumiem Ventspils pilsētas domes saistošajos noteikumos Nr.2 "Pludmales lietošanas un apsaimniekošanas noteikumi"" (Latvijas Vēstnesis, 186 (4584), 25.11.2011.)
Izdevējs: Ministru kabinets
Veids: noteikumi
Numurs: 341
Pieņemts: 06.04.2010.
Stājas spēkā: 10.04.2010.
Zaudējis spēku: 13.01.2012.
Statuss: zaudējis spēku
Publicēts: "Latvijas Vēstnesis", 57 (4249), 09.04.2010.

--------------------------------------------------------------------------------

Šādi noteikumi ir atrodami katrā pašvaldībā.
3.decembris 2012, 12:41 | links
 
Nu tad es palidzeshu sadedzinat veeja izgastos kokus:D
Paldies pa info.
3.decembris 2012, 12:17 | links
 
skaidrībai, 4.punkts saucās:
"krasta kāpu aizsargjoslā papildus šā panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā minētajam AIZLIEGTS:"
3.decembris 2012, 12:17 | links
 
ugunskurus pludmalē kurināt nedrīkst!

aizsargjoslu likuma 36.panta 4.3. punkts:
"kurt ugunskurus ārpus šim nolūkam iekārtotām vietām un māju pagalmiem, izņemot gadījumus, kad jāiznīcina sausie, vēja izgāztie vai lauztie koki un slimību inficētie vai kaitēkļu invadētie materiāli"
3.decembris 2012, 12:14 | links
 
Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslu iedala šādās joslās:
1) krasta kāpu aizsargjosla, kuras platums ir atkarīgs no kāpu zonas platuma, bet nav mazāks par 300 metriem sauszemes virzienā, skaitot no vietas, kur sākas dabiskā sauszemes veģetācija, izņemot šādus gadījumus:
a) ja pilsētās ir apstiprināts vietējās pašvaldības teritorijas plānojums, krasta kāpu aizsargjoslas platums tajās nav mazāks par 150 metriem, obligāti iekļaujot tajā īpaši aizsargājamos biotopus,
b) ja ciemu robežas ir apstiprinātas šā likuma 67.pantā paredzētajā kārtībā un noteiktas vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā, krasta kāpu aizsargjoslas platums šajos ciemos nav mazāks par 150 metriem, obligāti iekļaujot tajā īpaši aizsargājamos biotopus un ņemot vērā vēsturisko apdzīvojuma struktūru;
2) jūras aizsargjosla, kas aptver pludmali un zemūdens šelfa daļu no vienlaidu dabiskās sauszemes veģetācijas sākuma līdz 10 metru izobatai;
KUR IR TEIKTS, KA JŪRAS AIZSARGJOSLĀ UGUNSKURU KURINĀT NEDRĪKST - PARĀDI MAN ARĪ.
36.PANTS
36.pants. Aprobežojumi Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslā

(1) Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslā noteikti šādi aprobežojumi:

1) pilsētās un ciemos jaunveidojamās zemes vienības platību un apbūves nosacījumus nosaka vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā;

2) ārpus pilsētām un ciemiem uz katra zemes īpašuma atļauts izvietot vienu viensētu ar palīgēkām, viesnīcu un tai līdzīga lietojuma ēku, tūrismam nepieciešamo skatu torni, šajā pantā minēto infrastruktūras vai inženierkomunikāciju būvi atbilstoši vietējās pašvaldības teritorijas plānojumam. Sadalot zemes gabalu vairākos zemes gabalos, katra zemes gabala platība nedrīkst būt mazāka par trim hektāriem, izņemot gadījumus, kad atdalāmais zemes gabals ir nepieciešams šajā pantā minētās infrastruktūras vai inženierkomunikāciju būvniecībai vai uzturēšanai un tā apbūves nosacījumus paredz vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā;

3) ja, atsavinot vai iznomājot valsts vai pašvaldības īpašumā esošo zemi, paredzēta zemes lietojuma veida maiņa, kas nav noteikta vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā, katru reizi nepieciešams Ministru kabineta rīkojums;

4) aizliegts ierīkot meliorācijas būves bez saskaņošanas ar attiecīgo Valsts vides dienesta reģionālo vides pārvaldi;

5) apdzīvotās vietās, lai saglabātu piekrastei raksturīgu kultūrvēsturisko ainavu, vietējā pašvaldība teritorijas plānojumā var iekļaut papildu arhitektūras prasības jaunajai būvniecībai.

(2) Krasta kāpu aizsargjoslā un pludmalē papildus šā panta pirmajā daļā minētajiem aprobežojumiem aizliegts celt jaunas ēkas un būves un paplašināt esošās, izņemot gadījumus, kad:

1) saskaņojot ar attiecīgo Valsts vides dienesta reģionālo vides pārvaldi un atbilstoši vietējās pašvaldības teritorijas plānojumam tiek:

a) renovētas vai restaurētas esošās ēkas un būves;

b) būvētas palīgēkas pie esošajām dzīvojamām ēkām vai būvēm;

c) rekonstruētas esošās ēkas vai būves, nepārsniedzot esošo būvapjomu, bet, rekonstruējot esošās dzīvojamās ēkas, kuru platība ir mazāka par 150 kvadrāmetriem, to kopējā platība pēc rekonstrukcijas nedrīkst pārsniegt 150 kvadrātmetrus;

2) tiek attīstīta osta vai attīstīti un rekonstruēti esošie zvejniecības un zivju pārstrādes uzņēmumi;

3) ēku un būvju celtniecība vai paplašināšana ir paredzēta vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā un notiek pilsētas teritorijā un šīs darbības ir saskaņotas ar attiecīgo Valsts vides dienesta reģionālo vides pārvaldi;

4) ēku un būvju celtniecība vai paplašināšana notiek šā likuma 67.pantā noteiktajā kārtībā apstiprinātajās un vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā noteiktajās ciema robežās vietās, kur bijusi iepriekšējā apbūve, minētās darbības ir paredzētas vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā un saskaņotas ar attiecīgo Valsts vides dienesta reģionālo vides pārvaldi;

5) tiek veikta krastu nostiprināšana esošo būvju un infrastruktūras aizsardzībai;

6) tiek veikta mehānisko transportlīdzekļu stāvlaukumu un glābšanas staciju būvniecība un tiem nepieciešamo pievedceļu un teritorijas labiekārtošanai nepieciešamo mazēku būvniecība.

(21) Šā panta otrajā daļā minētās darbības veic, ja:

1) veikts paredzētās darbības ietekmes uz vidi sākotnējais izvērtējums un saņemts Vides pārraudzības valsts biroja atzinums par noslēguma ziņojumu, novērtējuma ziņojumu vai izdoti tehniskie noteikumi saskaņā ar likuma “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” prasībām;

2) attiecīgā apbūve paredzēta vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā.

(3) Krasta kāpu aizsargjoslā un pludmalē papildus šā panta pirmajā un otrajā daļā minētajam aizliegts:

1) atsavināt valsts vai pašvaldības īpašumā esošo zemi, izņemot likumos noteiktos gadījumus, kad personai ir tiesības iegūt īpašumā zemi zem ēkas (būves), ievērojot nosacījumu, ka īpašuma tiesības uz ēku (būvi) attiecīgajai personai ir nostiprinātas zemesgrāmatā;

2) pludmalē un tauvas joslā norobežot ar žogiem pieeju jūrai, kā arī traucēt tur kājāmgājēju brīvu pārvietošanos un atrašanos, izņemot ostas teritoriju atbilstoši vietējās pašvaldības teritorijas plānojumam. Lēmumi par nožogojumu nojaukšanu pieņemami un izpildāmi normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

3) izvietot un ierīkot minerālmēslu, augu aizsardzības līdzekļu, degvielas, eļļošanas materiālu, bīstamo ķīmisko vielu vai ķīmisko produktu, kokmateriālu, kā arī bīstamās ķīmiskās vielas vai ķīmiskos produktus saturošu materiālu glabātavas un degvielas uzpildes stacijas, izņemot atbilstoši teritoriju plānojumiem — ostas teritorijā, kā arī būves lopbarības glabāšanai (izņemot siena šķūņus bez vienlaidu pamatiem);

4) iegūt un izmantot derīgos izrakteņus, izņemot pazemes ūdeņu ieguvi ūdensapgādes vai rekreācijas vajadzībām;

5) ierīkot atkritumu apglabāšanas poligonus;

6) ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem pārvietoties ārpus autoceļiem, pludmalē, meža un lauksaimniecības zemēs, ja tas nav saistīts ar šo teritoriju apsaimniekošanu vai uzraudzību;

7) rīkot publiskus sporta, izklaides vai atpūtas pasākumus, kas nav saskaņoti ar vietējo pašvaldību, bet, ja aizsargjosla atrodas īpaši aizsargājamā dabas teritorijā, — ar šīs teritorijas administrāciju;

8) novietot speciālās dzīvojamās piekabes, jebkādas konstrukcijas, pagaidu un saliekamās būves, izņemot pludmales labiekārtošanas elementus, ārpus šim nolūkam vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā paredzētajām vietām;

9) pārveidot reljefu, bojāt un iznīcināt dabisko zemsedzi, izņemot gadījumus, kad tas nepieciešams šajā pantā atļauto darbību veikšanai.

(4) Krasta kāpu aizsargjoslā papildus šā panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā minētajam aizliegts:

1) veikt galveno cirti, izņemot koku ciršanu ārkārtas situācijas seku likvidēšanai, kā arī vējgāžu, vējlaužu un snieglaužu seku likvidēšanai;

2) bez Ministru kabineta ikreizēja rīkojuma veikt meža zemju transformāciju. Meža zemes transformācijas kārtību krasta kāpu aizsargjoslā, kā arī transformācijas pieteikuma iesniegšanas un izskatīšanas kārtību un pieļaujamā koku ciršanas apjoma noteikšanas kārtību reglamentē Ministru kabineta noteikumi;

3) kurt ugunskurus ārpus šim nolūkam iekārtotām vietām un māju pagalmiem, izņemot gadījumus, kad jāiznīcina sausie, vēja izgāztie vai lauztie koki un slimību inficētie vai kaitēkļu invadētie materiāli;

4) novietot teltis ārpus šim nolūkam iekārtotām vai norādītām vietām bez saskaņošanas ar zemes īpašnieku vai tiesisko valdītāju.

(5) Pašvaldībai vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā ir jāparedz iespēja kājāmgājējiem piekļūt pludmalei un vietas automašīnu (transportlīdzekļu) stāvvietu ierīkošanai. Vietējā pašvaldība organizē gājēju celiņu ierīkošanu, ņemot vērā esošo apbūvi un īpašumu robežas, kā arī to, ka celiņi nedrīkst atrasties tālāk par vienu kilometru cits no cita, izņemot gadījumu, kad to nav iespējams nodrošināt dabā esošo apstākļu dēļ. Ja nepieciešams, pašvaldība vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā var noteikt īpašuma tiesību aprobežojumu par labu sabiedrības iespējai piekļūt pludmalei arī bez nekustamā īpašuma īpašnieka piekrišanas. Zemes īpašniekiem ir tiesības uz zaudējumu atlīdzību, ja tādi radušies aprobežojuma noteikšanas dēļ. Zaudējumu atlīdzības veidu, apmēru un aprēķināšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(6) Īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, kā arī kultūras un vēstures pieminekļu teritorijās kājāmgājēju pārvietošanos regulē šo teritoriju aizsardzības un izmantošanas noteikumi.

(7) Ja ir paredzēts celt valsts nozīmes infrastruktūras un inženierkomunikāciju objektus, kuri nav paredzēti vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā, apbūve krasta kāpu aizsargjoslā un pludmalē ir pieļaujama tikai ar Ministru kabineta ikreizēju rīkojumu.

(8) Jūras aizsargjoslā ierīkotajās peldvietās aizliegts braukt ar motorlaivām un ūdens motocikliem, ja tas nav saistīts ar specializēto dienestu darbību, šo teritoriju apsaimniekošanu vai uzraudzību. Vietējā pašvaldība nosaka speciāli iezīmētas vietas, kurās atļauts braukt ar ūdens motocikliem.

(19.06.2003. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.06.2005., 14.05.2009. un 13.10.2011. likumu, kas stājas spēkā 09.11.2011. Sk. Pārejas noteikumu 19.punktu)
3.decembris 2012, 11:43 | links
 
Neviens jau nenjemas, vienkarsi velas tikt pie lielakas skaidribas.
3.decembris 2012, 11:05 | links
 
Ko ņemies?
Likums ir likums! Aizsargjoslā nevar kurināt ugunskurus, kāpas ir aizsargjosla. āmen!

Njem mangāli un cep savas desas, vai saskaņo ar pašvaldību.

Vienmēr kādam vajag būt gudrākam, par pārējiem...
3.decembris 2012, 10:54 | links
 
Ok skaidrs.
Luk es zvaniju uz parvaldi un jautaju vai drikst piekraste iekurt uguni.man atbildeja, ka nedrikst.tad jautaju vai mani var izcakaret inspektors vai pasvadibas policija: atbildeja, ka nevar.Tad kurs to pievakte un kurs var uzlikt sodu?un cik lielu?pagajushaja reize,kad biju uz copi, redzeju veselus 3 ugunskurus pa nakti.Calji tad laikam ir tikusi sveija, vai ari neviens isti nevakte.
PS Piedodiet par garumzimem un kljudam, jo rakstu no telefona.
3.decembris 2012, 10:32 | links
 
Ok!Bet vienkāršam lauku puisim kāds var pateikt PRIČINU!Un nopietni,vienkārši ziņkāre!
3.decembris 2012, 10:19 | links
 
Par to uguns kurināšanu...!Atkal nedrīkst...!:):):)Kuģi sajauks ar bākām vai!?:)

snipiens, 3.decembris 2012, 10:08

Uz jūras piekrasti attiecās Aizsargjoslu likuma 36.panrtā noteiktie ierobežojumu, t.i. aizliegts kurt ugunskurus ārpus šim nolūkam iekārtotām vietām un māju pagalmiem.
3.decembris 2012, 10:16 | links
 
Par to uguns kurināšanu...!Atkal nedrīkst...!:):):)Kuģi sajauks ar bākām vai!?:)
3.decembris 2012, 10:08 | links
 
nedrīkst!
Labvakar jūrnieki!

Vai pie jūras drīkst kurināt ugunskuru?
Nebūs tā, ka atnāks vīreļi un liks samaksāt bargu naudu?

valis123, 2.decembris 2012, 20:00
2.decembris 2012, 20:14 | links
 
>Valis
Je es gribu kurinātu uguni, ņemu līdz grilu.
2.decembris 2012, 20:08 | links
 
Labvakar jūrnieki!

Vai pie jūras drīkst kurināt ugunskuru?
Nebūs tā, ka atnāks vīreļi un liks samaksāt bargu naudu?
2.decembris 2012, 20:00 | links
 

Pievieno savu atbildi

Nepieciešams reģistrēties, lai pievienotu atbildi!
Uz augšu
 
Creative templates for Google Ad Manager