Vakar atklāju bļitkošanas sezonu dzimtajā Kuldīgas pusē. Ņemot vērā vējaino laiku, gan PM, gan ceļā no Liepājas pa telefonu saņemto informāciju, izvēle krita uz Ventu, cerībā atrast kādu aizsalušu maliņu, kur arī vējš pārāk nevilktu, uz kādu no ezeriem nolēmu nebraukt, jo tur tomēr tālāk jāstaigā, nekā upē gar malu. Nu tā, pirmajā vietā noeju pie upes, bedrītes gar malu ciet, tālāk straume nes čagas, ledus neskarts, tātad neviens te vēl nav bijis! Ledus pie paša krasta drošs, jo tālāk, jo knapāks, dziļums apakšā ~ 1 m, vajadzētu tikt virs bišķi lielāka dziļuma, bet... nē, neesmu jau putns, braukšu labāk citur, kādu gabalu uz Skrundas pusi. Tieku pie upes, tur jau paziņa ar savu kompanjonu priekšā, ledu sacaurumojuši un piemētājuši ar asariem, gan ne pārāk lieliem. Pirmais caurums - ne piesitiena, otrais - tāpat, trešajā piesit, bet nepaņem, tad paņem, velku ārā pirmo asarēnu uz ledus, bet šis caurumā atkabinās un notinas, ibio! Laižu bļitku lejā - zaceps, un kapitāls! Atsitu bļitku, iemetu āliņģī, atsitēju kabatā - o, pannenieciņš jau galā! Un tad - sākumā forši, jo ņem viens pēc otra, pēc tam sāk apnikt, jo cik ilgi var vilkt un vilkt no viena roba, bet pēc tam jau radās interese - CIK ILGI UN CIK VAR VILKT no viena cauruma??? Pa starpai uzvelkot dūmu, pasildot nagus, padarbojoties ar atsitēju un papļāpājot ar pārējiem 2 copmaņiem, atbilde ir apmēram tāda - pirmajā pusstundā - 40, stundā - 91, 1 stundā 40 minūtēs - 157 (pietrūka pacietības, varētu droši vien turpināt)!!! Izmērs, kā vienmēr, varētu būt labāks (lielākie ~ 100g, vidējais apmēram "zupņiks"), bet TĀ vilcis nebiju nekad (laikam arī vairs nesanāks). Mājās izrādījās, ka normai arī bišķi pāri, lai gan kādus pārdesmit amnestēju, lai paaugas, vairāk nesanāca, jo uz ledus izvilktie diezgan ātri kļuva stīvi, lai arī bija tīri labs aizvējš, taču izmantoti tiks visi, šovakar jau viena daļa tika nočurkstināti, ņamm...
16.decembris 2012, 21:26 |
links