Sveiciens!
Ir 12. janvāra agrs rīts, traki auksts, bet cerīgs... Ziemas copes atklāšanas svētki beidzot ir pienākuši.
Kurbulējam autiņu un laižam EST virzienā. Ar saules uznācienu arī mēs (Pekka Okunens un kolēģis) speram pirmo soli uz ezera ledus pie Kodaveres. Soļojam iekšā kādu 1,5km un sākam urbšanos. Sākums ir cerīgs un no pirmajiem āliņģiem katrs uzreiz izvelkam pa 6 vai 7 uz pannas liekamiem asarīšiem. Tālāk iestājas klusums un cope atkārtojas ik pa 30-40 minūtēm, turklāt pa divām vai trijām zivīm un atkal klusums. Kolēģis paliek uz vietas, bet Pekka sāk urbties 100m radiusā ap pirmā āliņģa vietu. Ik pa laikam tiek dzerta karsta tēja un iemalkots balzāmiņš. Paēst gan nav iespējams, jo visas tostermaizes ir sasalušas kramā :).
Beigu beigās Pekkam ar urbšanos 1,5kg, kolēģim, kas palika uz vietas 3,0kg. No kopējā apjoma kādas piecas raudas, pārējie standarta izmēra asarīši.
Lai vai kā, ne lielais -16 grādu aukstums (ārā ejot bija -20), kas sasaldēja līdzpaņemtās maizītes, ne nelielais asarēnu izmērs un gausīgā cope nebija traucēklis labai atpūtai dabā. Un tad vēl super garšīgās vakariņas svētdienas vakarā, visi asari pa tīro un jāsāk domāt par jaunu izbraucienu.
PS. Galerijā pievienošu bildes no sestdienas feinās copes.
14.janvāris 2013, 10:28 |
links