20.01.2013
Baznīcas apmeklējuma vietā, pārmetu bori pār plecu un devos jau ar ķikuru kamoliņu uz Lielūpes pusi, kur pavasaros ganos ar fīdermakšķeri.
Ārā stindzinošs aukstums, apmācies, bet labi, ka nav nekādu vēju.
Satuntulējos un urbju savējo 3 āliņģu sēriju, tad vel un vel. Iesākumā strādāju ar mazu žibuli, bet nekur pat bakstījienus nemanu. Seklumā, plato, kante neko nenes. Apurbju savu estekādi un uz bļatku nekā. Ehh, nospļaujos un spraužu uz sudrabotas pilītes ķikuru pušķiīti. Un te jau bam-bam pirmais 100nieciņs tiek iztirināts uz ļadus. Nākamie cokumi neko nedod, tad uz kantes vel piesakās, pat 3 gabali no viena āliņģa (pēdējo varētu ielocīt sērkociņkastītē), pēc 3 caurumiem piesakās vel viens strīpainis, tālāk vel pa kādai copītei un pēdējo h nodarbojos tik ar urbšanas mākslas izkopšanu. Izlien sauļa, tīri vai silti paliek, zinieties, bet nu copi neuzkādu pusi tas neiespaido. Mainu mānekļus un ķikuru skaitu, nekā. Nolemju pārbraukt tuvāk uz Kalnciema pusi, kur Vecbērze ietek. Otrā krastā ir sava sauja ar pingvīniem, vidus vaļā un baigākā straume. Pamēģinu šur un tur, paejos uz vienu, tad otru pusi, pāris reizes ieurbjos smiltīs, niedrēs, bet nevienu copi tā arī neatrodu, kur nu pa zivi vel runāt. Satieku vienu copmaņu pārīti, šie copi pa dienu tā arī nav redzējuši un aizvelk uz sēkli, apkārt lampūnam, tad atkal pa otru krastu pazūd Kalnciema tilta virzienā. Uz sēkli pa viltus ceļiem nodomāju es, un pa stāvo kalniņu klumpurēju uz auto pusi. Visus strīpainos aizvedu mājā, jo, lūk, pec izvilkšanas viņiem labpatīkās uzčurkstēt uzreizītēs. Mājā sīva vismaz zina, ka biju uz copi, kaķiem ar kāds neliels izaicinājums no rutīnas izrauties. Ziemā it kā ir forši, ne?
27.01.2013
Jožiks trin āķus Idumejas augstienes ezeros, es no domas atsakos un atkal aizlaižu uz Lielūpes plašumiem, šoreiz tuč tuvāki, tjip kur superslepenā, bet uzkāpjot uz ledus nekāda slepenā nemaz neizksatās, nourbts tā kā nekur neesmu manījis, paiet grūši, vietu, lai ieurbties, ar ir jāmāk sameklēt.
Pirmie 100 metri jau paiet sarunās ar pikšķerniekiem, pirmie trīs urbieni no niedru joslas uz vidu. Laižu tandēmiņu lejā, a pie krasta sekls un kluss. Pāreju uz nākamo, tur par kādiem 30cm dziļāks un otrajā pravodkā cops, galā skaists vietējais 150nieks paņēmis uz augšējo un tieši zem ļadus segas, nākamā sērija tukšā. Pie muguras pieurbjās viens pārītis. Es urbjos tālāki.
Šodien esmu nolēmis pieiet lietai nopietni, urbt un meklēt, ilgi neuzkavēties: stopariņš, pāris augšā lejā lēnajā un tad trīs uz labo laimi konkrēts dračījiens ar pauzēm, tā arī turpinu strādāt.
Vispār vieta savdabīga. Pie krasta pastāva kante uz 2.5m apmēram un tad plato. Aizgāju līdz upes vidam, dziļums praktiski nemainās, cik vien straumīte dod iekšā vairāk. Tā turpināju apstrādāt krasta kanti rietumu virzienā.
Vējels tāds neknapais, seju nemaz negribās uz dienvidiem griezti, ja taisītu 10 āliņģu sērijas, tad kamēr nonāktu līdz 10ajam, būtu stipri jāpiedomā par tā atrašanās vietu.
Ā pie kādas 10mitās lunkas salauzu čerpaku dauzot pret stulmu, bladj, lai gan pirms gada, kad salauzu iepriekšējo, silti sev nosolījos vairs to nedarīt. Žēl, ka tie nemaksā vismaz 10x vairāk, tad varbūt savos solījumos ieklausītos rūpīgāki, lai gan visu dienu kasīt ļadu ar rokām no lunkas ar' nav nekāda dižā bauda.
Ā, vel kas, kādā 17 ajā caurumā izvilku skaistu 100nieciņu, tad, kad pludināju tuvāk upes vidum, varbūt velvienu copi redzēju, tas notika kaut kur uz 46o caurumu.
Švakuckis pilnīgākais, meklēju, it kā vajadzētu, bet nekā.
Satiku nedēļas vecos manītos biedrus. Sasveicinājāmies kā veci paziņas, lūk kā notiek vienotiem vienotībā. Šiem kā veicās nezinu.
Ap dienas vidu pārgāju uz pavisam sīku auziņu, bet tas panākumus manus nevairoja, vispār tādā pūtienā ar tādu izspēlēt ir vienas vienīgas nedienas.
Vobšem nourbos pamatīgi un ap 2iem slāju uz autiņa pusi ar veselām divām zivīm kastē. Visi, kuri prasīja kā veicās, teicu ka ir 2x 200nieki un tādi ap kg ir nogājuši, auklas rāvuši un par mani atklāti ņirgājušies.
Jāgaida atkusnis un jāiet uz veicīti pēc jauna čerpaka.
Kas interesanti, tad no upes noejot jutos ļoti labi, mājā ilgi skatījos uz abiem strīpaiņiem, moš uzcept, moš kaķiem vel vienu izaicinājumu iedot. Paliku pie otrā varianta, kaķi daļēji novērtēja. Otru pusi moš uzcepšu. Rīt!
Lai arī Jums veicas, ik pa laikam, kādreiz!
otinjsh
PS tā kā biceps ir normāli uzkačāts un torsa apkārtmēri ar' jārēzina ar 2, tad jālaiž uz kādu Reigas klubiņu padižoties, ne? Ak, jā, pareizi- šodien takš svētdiena. Iešu ka es gulēt.
PSS Jožiks ielika man kvantitātē: 6 ķīši un viena raudele. Malacis!
27.janvāris 2013, 22:12 |
links