Uztaisīju kārtīgu ekspedīciju pa savu iemīļoto foreļupi. Pirmoreiz pabiju tās augštecē, iespaids palika ļoti labs. Copēt sāku ap 15.00, kā ierasts pa savām iemītajām takām. Galvenokārt bija sīkās, bet pagadījās arī pa kādai 25-niecei līdz 30-niecei. Lielajām apetītes nebija. Kautkā sagribējās apskatīties kas notiek pašā upes augštecē, tad nu devos labu gabalu ar kājām, līdz nonācu līdz posmam kur vēl nebiju bijis. Nelieli padziļi posmi mijās ar gariem sekliem posmiem, kuros pat nemētāju. Pa kādai gandrīzmēra forelei jau bija, bet tas arī viss. Eju, eju līdz nonāku kārtīgā Saigonā, sākas milzīgi bebrinieki un nenormāli aizauguši krasti. Mani pagodina arī pats bebra kungs, kuru no sākuma noturēju par milzu foreli. Gandrīz trieku ķēru. Bet nu pie galvenās šīsdienas copes daļas. No kāda baļķa apakšas lizvilinu līdaķeli, bet šamai paveicas. Sāk jau satumst, kad 20 m no manis kautkas uztaisa milzīgu plunkšķi, paeju drusku tuvāk, metu pirmo reiz, nekā. Metu Otrreiz, no baļķu sanesuma izšaujas forela, momentā svece, izvelk drusku auklu no spoles un nokabinās. Bija stabila kilogramniece, varēja pat būt ap 1,5 kilo, lielākā strautene kādu esmu redzējis. Turpmākās 10 minūtes rokas un kājas nepārstāja trīcēt. Paņēma uz neliela burbuļveida voblera. Visas pārējās izvilktas uz mosca nr.1 ar sudraba lapiņu.
8.septembris 2008, 21:20 |
links 
