Ar brāli 2 dienas bijām Cirītī. Nu tā...
6dien sākām ar seklumiem, bet ne visai. Pārgājām dziļāk. Ķērās tādi +/- ēdami ķīši (ne tie sērkoka izmēra), pa kādam ašukam (nekas lielāks par ~70 g gan netika manīts), trāpījās arī daži plaudēni, no kuriem lielākais bija ap 400g (ar iebarošanām neniekojos, ar tām varbūt būtu lielāki ar). Nu un vēl visādi pliksnīši u.c. piezveja.
Rezumējums - kaut ko jau salasījām, lai gan cope, manuprāt, ne tuvu tā labākā. Arī karogi ne reizes neizrādīja dzīvības pazīmes.
7dien optimisma pilni devāmies uzlabot rezultātus. Laiks likās vēl labāks - bija plusi. Diemžēl šī diena bija samērā bēdīga. Pa dziļumu jēgas mazāk, jo sīkuļi vien knibina tārpiņus - pat lāga nevarēja piecirst. Tuvāk niedrēm bišķīt jēdzīgāk, lai gan neko jēdzīgāku neatradām - dažs asarīts, lai gan pārsvarā raudeles. Nu un vēl viens plaukstenieks plaudēns.
Iepriecināja vien moments, kad brāļa karodziņmakšķerei atskanēja tāds aizdomīgs tirkšķītis. Sākumā likās jau, ka būs pa tukšo, jo nost netina, bet tā līdaka izrādījas nenoskaņota uz aktivitātēm un neuzskatīja par vajadzīgu peldēt tālāk. Zivei ķādi 52-53 cm, kas vismaz mazlietiņ radīja to maisiņa svaru...
Beigās visi atlikušie veči sēdēja gar krastu. To pašu arī bija mazāk kā 6dien, jo laikam jau arī necerēja ko dabūt...
Rezumējums - cope neko izcila, svētdien pavisam pavāja. Lai gan, ja salīdzina ar kādu Pierīgas ezeru, pat ļoti rezultatīvas abas dienas :)
Nu un jebkurā gadījumā svaigs gaiss nāk labumā u.t.t u.t.t.
3.februāris 2013, 21:03 |
links