Man čomam pus Latvijas lombardi pieder, vienu reizi šim pajautāju, vai naff kāds sudraba gabaliņš priekš vižuka, šis man atbild, atnāc un pats paskaties kas tev vajadzīgs! Atnākot man acis jau no skata vien bij uz kātiem , šis izvelk tādu palielu maisu, un saka rocies uz ņem kas vajadzīgs tā pat viss topkā aiziet! Kas tur tik nebija, sākot no govju ķēdēm, beidzot ar laulības riņķiem, krustiem, jūgendu grezeniem un visa gadsimta vēsture vienā maisā, sajūta tāda baisa pārņēma pārcilājot visas tās lietas un palasot, kas uz tām rakstīt. Sprotu Bumu , kas pret šīm lietām izturās ar īpašu saudzīgumu. Tiesa arī viņam tas ir sāpīgi, šis remdē ar ziedojumiem bērnunamiem! Nu tād stāsts sanāca. Paņēmu savu karoti un dauzot ilgi domāju , cik slikti ir jāiet lai tādas relikvijas atdotu par smilšu cenu!
5.februāris 2013, 22:07 |
links