Tad tie mači bija Cirītī?
Mēs ar brāli arī izdomājām doties uz Cirīti, bet nu bez kādām sacensībām, ķert savam priekam. Jāatzīst, ka 6dien tā cope nebija pārlieku spoža. Izurbos relatīvi sekli - kā nu ne, pliksnīts ņem. Paniekojos un gāju uz dziļumiem meklēt kādu plaudi. Nekā. Brālis palika, es aizgāju uz saviem plikšņiem. Tā nu es šamos ķēru, kamēr brālis spītīgi centās atrast ko krietnāku - diemžēl neizdevās.
Karogi diemžēl pusmastā arī palika...
Laiks - tas vienkārši elitārs. Bez gariem gumpeļiem labāk neiet. Kaut kur ezera vidū vēl var iztikt, bet pie malām un vietās, kur dziļāks sniegs, ir diezgan draņķīga iešana. Brien kā jēpis un lamājies ;)
7dien cerējām uz labāku lomu. Dziļumā barotie āliņģi - faktiski pilnīgs figaro. Mana plikšņu vieta it kā zivi deva, bet vai nu pliksni divas dienas ķersi. Tā nu meklējām, līdz uz raudām/asariem tikām. Izmērs gan dieva dots, bet nu vismaz var ēst :)
Līdakas aktivitāte arī šodien nebija vērojama, lai gan karogi periodiski tika pārnesti uz it kā perspektīvākām vietām (kas gan tādas nebija...).
Kopumā lomi pieticīgi un bez kādiem dižiem bonusiem (ja par tādiem nesauc dažus simtus gramu smagus plaužus), bet laiks kopumā pavadīts krietni.
17.februāris 2013, 21:31 |
links