Šodien pirmo reizi biju aizbraucis līdz leģendām apvītajai Berezovkai. Vieta interesanta, kolhozu neredzēju, zivis praktiski arī :( Pēc tā, cik ledus ir izmisīgi nourbts - vieta visnotaļ populāra. Zivs, ja paņem, tad tiešām skaista. Ķērām uz maksteņu kāpuriem (šitikiem). Mūsu brigādē labākais rādītājs - 9 zivis. Visi veči, kas bija uz ledus, izmisīgi skraidīja un bubināja apmēram sekojošus tekstus: "Čo za herņa, segodņa vobšče kļova ņetu, naverno vsja riba uže vibita". Aprunājos ar vietējo mierīgo iedzīvotāju, kurš konsekventi ķēra uz čorta, par ēsmu uz viena no āķiem liekot mazu putuplasta bumbiņu. Črotu ik pa brīdim iekāroja zupas izmēra asarīši un nelielas raudiņas. Stait ziņā viņš šodien viennozīmīgi ielika visiem pārējiem copmaņiem. Vakarpusē vietējie bija uztaustījuši cienījama izmēra raudu tieši starp tilta balstiem - no malas izskatījās, ka diversanti gatavojas spridzināt tiltu :) Kopumā - laiks jauks, sārta seja, pilnas plaušas svaiga gaisa un odometrā + 166 km.
26.februāris 2013, 20:39 |
links