Makšķernieks pēc savām tiesībām ir zvejnieka jaunākais brālis un viņam praktiski ir tādas pašas tiesības izmantot tauvas joslu, kā zvejniekam. Vienīgi var būt gadījumi, kad tauvas josla vispār nav (ūdens un zeme zem tā un apkārt pieder vienam īpašniekam) vai zvejas tiesības nepieder valstij, vienkārši var būt gadījumi, kad tauvas josla ir un cilvēki var tikai pārvietoties, bet ne makšķerēt. Zemes īpašniekam ir JĀCIEŠ (burtiskā nozīmē), ka, kāds izmanto, zemi tauvas joslas platībā un to var izmantot bez maksas un laika ierobežojumiem. Kamēr par makšķernieku varēs teikt, ka viņš šo nodarbi veic, kā kājāmgājējs viņš var brīvi makšķerēt tauvas joslā un sūtīt visus tālāk.
Ja kāds iedomājas piecūkot tauvas joslu, tad jau tie ir citi normatīvie akti vai arī vienkārši jāiedod ķirbī.
Uz tauvas joslas īpašnieks nedrīkst būvēt nekādas celtnes, šķēršļus, kas apgrūtina pārvietošanos (izņemot piestātnes utt) un viņa pienākums ir uzturēt kārtībā šo joslu (ja, kas nepatīk tad īpašnieks var pārvākties tur, kur nav tauvas josla).
Praktiski vienīgais gadījums, kad zvejnieku tiesības atšķiras no makšķernieku (tauvas josla + aizsargjoslu likuma kopums), tas ir jūras piekrastē, kad zvejnieki var ievilkt laivu jūrā ar mašīnu, bet makšķernieki nevar. Vairums pašvaldību par tādu atļauju prasa samaksu 10 – 20 Ls gadā no zvejnieka, es neredzu šķērsli, kādēļ nevar mainīt likumdošanu, kad makšķernieki par mazākām maksām var nopirkt vienreizējās caurlaides to darīt.
17.marts 2013, 10:43 |
links