Kā gāja copē (atskaites)?

Es parasti tos gargabalniekus nelasu Jēga no pirmajiem un pēdējiem 2 teikumiem ir skaidra Tavu izlasīju no A-līdz Z Jaunsudrabiņa cienīga :))

Sarunā,iepazīsties... nenožēlosi!

ZOGS es ar parto pasu ! bus jasaruna ,strelka ,vai daba ar tads pats !

Akmentin paldies par atskaiti ! lasiju divas reizes ar trisosu sirsninu -itka pats butu copejis ! tev par rakstnieku - butu zelta vertiba ! TA TURPINAT !

plesigais, 2.maijs 2013, 20:53

Viņš JAU IR zelta vērtība

Akmentin paldies par atskaiti ! lasiju divas reizes ar trisosu sirsninu -itka pats butu copejis ! tev par rakstnieku - butu zelta vertiba ! TA TURPINAT !

Ui, stāsta karstumā aizmirsās aizraujošā sadaļa par spainīti rasola... protams, drīz vien tā sastāvdaļas arī sāka piedalīties eksperimentos, galu galā no 7 stundām cope bija tikai sākumā un beigās. Nezkāpēc no āķa pazuda tieši šķiņķis. Kartupelis āķa galā nē, bet šķiņķis čau. Par to sīkāk - droši vien žogam veltītajā grāmatā :)))

Akmens_Viesis, 2.maijs 2013, 13:01

akm Tu zini,tagad Tev ir nepatikšanas! Es tagad īdēšu un nīdēšu un visādi ņurkstēšu,kamēr to stāstu (grāmatu) nedabūšu dienas gaismā redzēt(lasīt)

Nav par tēmu,bet tomēr...Nu, ļoti labi, Akmens-viesi! Redzi, ir tie spalvaskāti mūsu penāļos nobāzti un nav tikai vienkārši : atnācu-redzēju-uzvarēju,bet ir ; kāpēc,kā, ar ko un kādām emocijām!

Akmentiņ šo nodaļu no tavas grāmatas, jau sen bijām pelnījuši nobaudīt!Paldies!

Ui, stāsta karstumā aizmirsās aizraujošā sadaļa par spainīti rasola... protams, drīz vien tā sastāvdaļas arī sāka piedalīties eksperimentos, galu galā no 7 stundām cope bija tikai sākumā un beigās. Nezkāpēc no āķa pazuda tieši šķiņķis. Kartupelis āķa galā nē, bet šķiņķis čau. Par to sīkāk - droši vien žogam veltītajā grāmatā :)))

Forša atskaite! Līnis vispār super! :)

DDD viesim grāmata gandrīz gatava! Nu gandrīs :D

Cietais_Viesi!
Ja saki,ka aizpļāpājies,tad saku,ka aizlasījos!
Tas ir,tekstā aizlasījos!
:)

Hoi.
Pēc darba svētkiem - karpu talkas, svinīgi dodos apciemot savus līnīšus, laiks no diviem dienā līdz saulrietam. Zeme no rīta balta, bet saulītes vajadzētu pietikt. Galvenais, ka ezeriņa saimnieks neiebilst, un arī zivju saimnieks ar mani ir apmierināts (un kā nebūs, es pats tas esu).

Klausot NG, pārtiku jaucu ar dāsnu melnzemi. Ko darīt - zivju pārtika palikusi mājās pie suņu pārtikas. Par laimi, mašīnas bagāžniekā Lielā talka vēl nav notikusi, atrodas vismaz pusmaiss ziemas Trapper. Klāt vēl dažādi tārpiņi, mazais spainītis sanāk, pavasara brokastīm pietiks.

Pie ezeriņa priekšrocībām pieder atrašanās nekurienes vidū, un iespēja visas mantas nest uz pleciem pāris kilometrus pa neceļiem. Tas saprātīgi ierobežo gan turpnesamo rīku klāstu, gan paturētās zivis. Tādam jābūt īstam ezeram! Nepiebraucamam!

Ezers ir pamodies - no "augšas" jau redzu - sīkmailes sildās saulē visos līmeņos. Kustība ir, bet paslinka. Redz, kā ir ar to pieredzi un vecumu - daudzām lietām beidzas lietošanas termiņš. Piemēram, vēlme palikt aizvējā, kur mierīgs spogulis, lai smukāk redz pludiņu - ir iztērējusies pa šiem gadiem. Nē, liekos visneērtākajā vietā, kur līcī vējš ienes silto ūdeni, saule bliež acīs, toties pamatīgi silda krastu.

Pamazām atkrīt arī klusais sapnis - izveidot pamatīgu fotosesiju ar jauno st.croix kātiņu, kam būvētājs devis vārdu "akm", costum by... diemžēl, stulbā politika liedz atklāt būvētāja vārdu...
Taču gan asari, gan liegtās līdakas neinteresējas par rotējošiem, šūpojošiem vai ēdamgumijotiem piedāvājumiem. Tas nu divās stundās kļūst skaidrs - šitās zivis ziņu par lieguma pagarinājumu ir saņēmušas, 100 punktu. Un it visur iemetiens patriec mailes, un reizēm ziņkārīga varde izvalbītām acēm atpeld pavaicāt "kas tu esi par Alisi".

Neko darīt, koncentrēsimies uz līni. Un pamazām, Siltās saules vai "apinīša" iespaidā prāts kļūst silts un mierīgs, problēmas attālinātas, makšķerēšanas polītika - ārpusgalaktiska. Iespējams, raupjās kvalitātes brilles vai cits kāds putojošs iemesls sniedz papildu efektu - izrādās, pretējā krasta koki lēnām slīd pa kreisi, bet zāļainais krasts aiz kokiem slīd pretējā virzienā.

Vienīgais, kam ļauts šādā brīdī traucēt, ir pats Līņa Kungs. Kunga gaidās telefons saprotoši nopēkšķ un izlādējas. Krūmā slinki sildās i akm speciālais kāts, i loomis lašenieks, samierinājies ar domu, ka plānoto Ventu šodien neredzēt - Tepat ir Labi.

Negribīgi atraujoties no slīdošo koku ganīšanas, ievēroju, kāds rīks palicis aktīvajā copē - ar šo nudien var lepoties: Komplekta dārgākais priekšmets, nudien, ir vakar pirktais pludiņš. Uz makšķeres uzraksts Magna (spices trūkums šo veco teleskopu padarījis nedaudz atbilstošāku karpai) , uz plastmasas spoles padzisušais Synergy nudien neko, NEKO nenozīmē. Neviens šos zīmolus nepazīst, neviens netērē miljonus, lai iedabūtu tos cilvēku prātos, kur tāpat šobrīd ir brīva vieta tikai zivīm un saulei. Aukla ir resna duālā, varētu būt 0,28, pirms gadiem 8 man tādu iemānīja "pārdevējs ko kādreiz pazina kā Kātu". Aukla joprojām nav nomainīta, vispār spole atradās tikai tāpēc, ka pārējās, dauz jaunākas un dārgākas makšķeru spoles izrādījās sabeigtas :)
Aiz tīrās pieklājības pret 50 cm līni, ar kuru iznāca īsi sasveicināties pērn, ir tomēr metrs svaigākas auklas pavadiņas uz 0,22.

Pirmās piecas stundas šādā eiforijā sniedz vērtīgu informāciju: Pirmkārt, līņu copes iemaņas nav aizmirstas, par to liecina ēnā dusošais 1,5 kg sarkanacis un arī secinājums, ka vienīgais copes izraisītājs šodien ir 3 metrus no krasta (ne tuvāk ne tālāk) svaigi liktas (pēc 10 min labāk mainīt) sīksīkas slieciņas, garšas pēc papildinātas ar dzeltenīgiem, mazkustīgiem tārpiem, kuru diasporu izdevās sameklēt vietējā kūtspakaļā līdztekus makten tukliem maijvaboļu kāpuriem.

Citi varianti nedod pat mikrocopes. Tāpēc visas slieku bundžiņas tiek regulāri pārkratītas, meklējot tās sīkās slieciņas, ar pamatīgu irgošanos, jo rakšanas brīdī, protams, tika meklētas resnākās sliekas.

Nemanāmi vakars ir klāt, un pamazām līņa pēdās nākuši atrādīties visi, kas ezerā dzīvo - saprot, ka saimnieks ieradies! Raupja rauda. Kumbrīgs simtnieciņš asarēns (pārfrāzējot ē. valteru: ek, dzīvotu tu ventā - salauztu tevi dzīve, dēliņ). Plankumainā siļķīte uz centimetriem 25... (tas pats citāts).

Kas i - tiešām, pat saulrietā nebūs neviena uznāciena, nestāsies vējš? Iebarojamais jau iztērēts, papildinot anamnēzi ar visu, kas atrodams kārtīgā cūku kūtī - milti ar linsēklām un kaut kas tik aizdomīgi smaržojošs ar klijām, ko paņēmu līdzi ar tekstu "pavasarim un kopā ar melnzemi derēs".

Tikmēr saplūsme ar dabu aizved gurdās pārdomās par dzīves un copes jēgu... Kur palikusi brālības sajūta? Vai maz kādreiz bijusi? Vai makšķernieks, satiekot otru, var paļauties, ka pretī nāk tāds pats dabas draugs, apbrīnas pilns vērotājs, ar elegantu toleranci apzinoties, ka dzīve ik mirkli var pasniegt miljardiem redzespunktu vai pat nolemt, ka esi gana baudījis visu šo pasākumu, lai atbrīvotu vietu citiem... un tāpēc nevajag ķert kreņķi, nevajag... eh, ko tur daudz...
Koki tikmēr turpina slīdēt pa kreisi, krasts pa labi. Skaisti. Par spīti ultradelikātai copei, 1,2 kg līnis ir klāt, jauki būt makšķerniekam, daudz labāk, nekā makšķerēšanas politiķim.

Lai radi un draugi silda telefonus, mans abonents ir izslēgts. Saulei piedurot egļu galiem, aiz muguras tomēr iztraucē balss - kā cope? Tas ir atsūtīts sūtnis, lai noskaidrotu, ka ar mani viss ir labi.

- Cope lieliska - es atbildu un tajā mirklī sākas tieši TAS, kāpēc esmu ieradies. Klasiska lēnā, bet noteiktā līņa cope, piecirtiens un sākas dejas, paralēli regulējot bremzi, kura reizēm ir, reizēm nav. - Cope apmēram šāda, - es piebilstu. Tikai līni pagaidām neizdodas ieraudzīt, nenāk uz augšu. Pēc laiciņa rodas jautājums - eu, vai līņi sasniedz 80 centimetrus? Vēl pēc pāris apļiem nebūt ne dzidrajā ūdenī uz mani paraugās nopietna "alise", kurai lūpas galā plivinās slieku kušķītis. Nū, gluži 80 varbūt nav, uz aci varētu būt kilogrami 3-4.

Un tas man ir viss īsumā, ko vēlējos jums pastāstīt. Kāds vēl pārmetīs, ka aizpļāpājos.

Atkal Salaca, abi ar kolēģi bijām uz vietas biki pirms 5, veču nebija, upe dzīva, 5 grādi plusā, bet vējš ziemeļu, ūdens kopš sestdienas pacēlies par cm 10, bet kā eia vēlāk atnākušais vietējais, tad pa nakti ir krietni nokrities. iejaucu barību, 2 Salmo ālants, sapals, breksi un 1 BRuda lielais breksis, sākumā pieliku 3 kg zemes un kārtīgu sauju mazos baltos tārpus- pinkus, no starta 3 bumbas, upē taisīt lielu starta baroju nu nav jēgas, jo,straume izdarīs savu, labāk ir egulāri piebarot. Pirmā cope un pirmais finieris kādā piektajā laidienā, kolēģim tas pats, cope panesās tekoši, minūte pusotra starp zivīm, tas ar visu ēsmas maiņu un iemetienu :):), līdz 7 man jau bija apriebies copēt, kilogrami 20 uz abiem jau bija tīkliņā, šoreiz bija vairāk,ādu ap 400-600 grami finieru, raudu maz, sapalīši tikai daži, asarīši trāpījās daudz. Labi, ka cope kļuva biki kaprīzāka, zivis uz barības stāvēja , bet straumē ēsmai skriet līdzi negribēja, lai arī copējām lēnā krasta straumītē. Piebēru barības vēl 3 kg zemes, pieliku sauju motiļa un vēl pinkus, iemetot bumbas zivis nedaudz aktivizējās, bet vispār cope Bija kaprīza, velkot dziļa nost katra trešā zivs, jo jāvelk
Bija caur veciem doņiem, kur zivīm patika ietīties. Vietējais plūdinot pa straumi ik pa laikam tika pie vimbas, salīdzinot ar Ventas vimbām šeit bija
Mailes, bet mēra :):):), man arī viena vimbiņas pieeicās, bet pamatā finierīši, kuru izvilksanu stipri forsēju, kas palielinaāja pa ceļam nodilušo zivju skaitu, bet .... Tīkliņā zivīm jau sāka palikt pa šauru :):), vienā brīdī sākās ausleju uzbrukums, tās tīrījis nost āķi ēsmai vēl grimstot, a visa cope a zem metra dziļumā..., pačakarējāmies kād laiku, bet tad es savu 70 cm pārvadu saīsinājums tieši uz pusēm un ... lietas atkal aizgāja raiti :):):). Ap pusdienas laiku parādījās vēl copmaņi, kuri nostājās mums diezgan tuvu, tāpēc intensīvāka pa baroju :):),lai ne atdotu zivi viņiem, tomēr cope palika biki švakāka, tāpēc pirms 14 metām mieru, tīkliņu no ūdens vilkām pa diviem, griejās nobildēt lomu, nu daudz, pacelt divatā tīkliņu bija ļoti grūti :):), uz aci aiz 50 kg zivju noteikti, 3 m tīkliņā aptuveni 2 metri zivju :):):), nobildējām un visas palaidām atpakaļ,cieņas asarītis palika kaijām, pārējās zivis aizpelēja :). Nu ko, paldies Salacai par kolosālo copi, man sākas maču laiks, tā, ka tiksimies rudenī, raudu un jeļčiku laikā.....

šķaidiet barību ar zemi, i zivis nepārēdās i jums mazāki izdevumi, pavisam normāls ir ja 1 kg BRuda - Sensas barību šķaida ar 3-5 kg zemes, Salmo barību 1-3 kg zemes uz kg barības, pietam ja ar un vajag piemeklēt dažādas zemes, smagas, vieglas, lipīgas un smilšainas, jo copes apstākļi katru reizi ir savāāki

Vimbu sezonu veiksmīgi pagājušo svētdienu iesāku arī es.3gab vinnēju,biju vienā no Irbes pietekām.Ēsmai izmantoju sliekas un garneles.Ne asakas!

Forši, paldies, Garinš! :)

Plūdi Strenču pusē.
Gadu no gada plūdu šovu var pielīdzināt baraviku lasīšanas sacensībai( kurš vairāk, kurš mazākas utt.), kādas trakas copēšanas reizei, kad ņem visu un uz visa. Tas viss liekas šovs, ja tas neskar pašu. Nav aizskalota malka, nav pieplūdušas istabas. Paldies Dievam ,ka mūsu pusē ūdens istabās neieplūda, bet saslapināja pamatu augšu vien pāris mājām, applūda dažas saimniecības ēkas un malkas šķūnīši .
Uz šovu vairāk kārt dienā steidzās iezemieši un daudzi tuvējo pagastu un pilsētu ļaudis, kuru pusē tas nenotiek un kuriem tā ir sava veida izklaide. Pats arī biju viņu vidū gan kā ieinteresētā puse, gan šova dalībnieks, vērojot dabas nežēlīgo trakošanu. Līmeņa vērošana ar mietiņu iespraušanu krastu malās tika veikta pastāvīgi gan pirms darba, gan pēc un pat vairāk kārt dienās garumā. Ieintersesētība saistās ar to, ka 1956.gada plūdu līmeni sasniedzot ( tad tas bija ap 1 m augstāks par šī gada, šī gada līmenis savukārt par 35-40 cm pārsniedza 2010.gada līmeni), man pa istabu varbūt būtu jāstaigā slapjām čībiņām, jo Gauja , pa veco Stakļupes gultni pārnākot pāri dambim, ar saviem spēcīgajiem ūdeņiem noštopē Sakļupes ātro skrējienu pie Rīgas -Taru šosejas, kura savukārt savus ūdeņus izlej pāri krastiem palienās un pļavās. Tas notiek salīdzinoši ātri un tādēļ bīstami. Stakļupes ievirzīšana 4 Gaujas attekās tika realizēta ap 70 gadiem, lai itkā uzlabotu stāvošo attekas ūdeņu kvalitāti un smaciņu . Tas gan nepalielināja plūdu draudus Stakļupes palienās, bet pārsteiguma momentu pastiprināja. Informācijai interesentiem : 4. atteka tika nogriezta no pārveidotā upes plūduma jau gadus 15 atpakaļ, kad pa bebra alu šaurākajā vietā tika izskalota jauna gultne pa tiešo uz 3.atteku. Panākts arī pretējs efekts, jo attekas upe lielā ātrumā pieskalo ar smiltīm un tā saucamā 3. atteka ir praktiski ciet, šeit izveidojusies upīte ar platiem augstiem krastiem. Vietējie copmaņi, kas copē attekās, ir zaudētāji, jo attekā bija pat 4-6m dziļums, tagad vasarā knapi 1m.
Savs labums no dabas stihijas tika arī mazdēlam, jo pirmo reizi viņš pastāvīgi varēja izbraukāties ar laivu. Palu ūdens bija ieskrējis Stakļupes palienās, palienu pļavas zemākajās vietās bija applūdušas dziļumā 0,5-0,7m. Iesācējam īstais dziļums drošai airēšanai. Fotosesija arī bija, jo var gadīties, ka nākošos tāda līmeņa ūdeņus jāgaida gadus 50, kā tas ir man, no 1956.gada paliem Strenčos saglabājusies bilde, kur mans tēvs stāv laivā uz pārplūdušas ielas, stāsta, ka pie veikala pa ielu varēja piebraukt laivā. Savs labums tika arī copmaņiem, jo tie kārtējo reizi varēja izmēģināt garo pīcku, jo visa dzīvā radība no Gaujas ieskrēja Stakļupē , kas tek cauri Sedas tīrelim, kura dīķos ir labu labās nārsta vietas. Kā katru gadu traks copētāju un cemerētāju „kolhozs” bija un ir joprojām pie vecās asfaltbetona rūpnīcas pievedceļa caurtekas , kur 500m garumā ir samērā blīva zivju koncentrācija (Ja kāds atceras, tad M.Olte 4-5 gadus atpakaļ uzņēma filmu par N.G. paraugdemonstrējumiem, ķerot asarus un raudas palu ūdeņos nelielā upītē, tā bija Stakļupe pie slavenās caurtekas) .
Tautas balss ziņo, ka šogad neiztika arī bez Sedas cemerētājiem, gan inspektoriem, kuri gan ieradās nedaudz par vēlu, kad pilnie maisi ar līdacēniem jau aizgādāti un pārdoti vai iemainīti pret ugunsūdeni. Bet „žors” turpinās, pa manas mājas logu redzami veči, kas katru dienu ar pātagām snaikstās gar upi vēl tālu no tiltiņa uz leju, jo labās vietas pie caurtekas jāaizņem savlaicīgi. Tie ir tie, kas nav tikuši pie pilnās siles. Pie caurtekas valda vēl nesenā sociālistiskā tautu draudzība, viss kopējs! Bez aizvainojumiem un kautiņiem visi sēž cieši blakus , makšķeres tiek mestas krusteniski un šķērsām, nedaudz” mātes valodas”, bet viss notiek bez „razborkām”. Vakarā, mājās ejot, celofāna kules un baltie 10-20 l krāsu toveri pilni, vadās pēc principa, ko nevarēs paši apēst, tiks vistām vai kaimiņiem.
Es arī nenocietos, kritu kārdināšanā , komposta kaudzē saraku sliekas un piektdien 26.04. vakarpusē turpat pie mājas, divvientulībā ar suņuku, pirmoreiz iemērcu garo badapātagu ūdenī. Laiks vēss, vējelis kož kaulā. Jā, 3 cepamas raudas izvilku nepilnā pusstundā, tām piešķirta amnestija, jo es kā īsts Gaujas puika „dustiniekus” neēdu . Kārtīgs „Strenču puses copmanis vispār „dustiniekus nelieto pārtikā, ja nu vienīgi galīgā badā. Vecākā paudze atceras vispusīgo pulveri „ DDT”, ko lietoja gan pret dārza, gan mājas parazītiem. Ēdamais pulveris izrādījās vistrakākā inde. Zivis, pabijušas attekas vai Stakļupes purva asajos ūdeņos, pēc garšas man atgādina bērnības laika trakās indes smārdu ( līdaku vēl var mēģināt, jo līdaka ar savu īpatnējo garšu tā neatgādina tik traki nīsto DDT). Ar nepacietību gaidu, kad Gaujā kafija kļūs par tēju.
Lūk tāds mans stāsts par paliem un tāda mana pirmā cope ar garo!
Gariņš
2013.gada aprīļa otra puse.

NG! Kā vienmēr skaista atskaite! Bet vai dziļums tiešām 70-80 cm???

snipiens
Mailes kā negudras ķērās vairākas raudas dabūju breksīts 400gr un pāris teibas!Večiem trāpijās pa kādai karūsai!Izskatas ka pamazām sāk kustēties un visi apkārtējie ar to runā ka tik kustība sākas pamazām!

Vakar biju vienā upē copēt arī redzēju brīnumus vecis paņem sauju ar grūbām iemet ne saspiež kur nu kurā aizlido!Nākošais paņēma kautkādu putru baigais klīsteris izskatijās iemet bet lidojot neizšķīda un vēlviens baroja ar Herkulesu iemet sauju un gaida kad būs cope pēc 2 stundām tik atkārtoti iemet Herkulesu!

antonsb, 28.aprīlis 2013, 22:16

Nu un ķērās...?