Tur tā īsti neko nevar izdarīt, jo nelikumības nav. Zemi ap ezeru un ZEM TĀ novads atgrieza, kā kompensāciju par senos laikos atsavinātu zemi vai kaut kā tā, novadam pieder mazs gabaliņš purva malā no kura teorētiski var makšķerēt, vienīgais vai tiek klāt. Laikam arī pēc zemāk rakstītā sanāk, ka inspektori tur nevarēja likt sodus.
Saskaņā ar Civillikuma 1102.pantu, pie publiskajiem ūdeņiem pieder jūras piekrastes joslas, kā arī šā panta pielikumā uzskaitītie ezeri un upes. Visi pārējie ūdeņi ir privāti. Eiķēnu ezers nekad nav bijusi publiska ūdenstilpne, kā arī valsts nav noteikusi uz šo ūdenstilpi - zvejas tiesību piederību tai. No kopējās ūdenstilpes platības (9,8 ha vairāk vai mazāk cik izrādīsies pēc instrumentālās uzmērīšanas dabā) pašvaldībai pieder ∼0,6 ha, savukārt pārējā ūdenstilpnes daļa pieder divām privātpersonām, kuras īpašumtiesības katra uz savu daļu ieguvušas īpašumtiesību atjaunošanas ceļā, kā bijušā zemes īpašnieka mantinieki pēc stāvokļa uz 1940.gada 21.jūniju. Ja jūsu nodoms ir bijis makšķerēšana, tad privātajos ūdeņos zvejas tiesību kārtību regulē Ministru kabineta 15.12.1998. noteikumi Nr.453 „Noteikumi par zvejas tiesību izmantošanu privātajos ūdeņos” , kas nosaka, ka zvejas tiesības privātajos ūdeņos pieder šo ūdeņu īpašniekiem (2.punkts). Citām personām, kas nav īpašnieki – makšķerēt var, ja ir saņemta vismaz viena ezera īpašnieka atļauja, pamatojoties uz kuru makšķernieks var makšķerēt tajā ezera daļā, kas atrodas tuvāk atļaujas devēja zemei nekā cita īpašnieka zemei (26.punkts).
Šādu ūdenstilpju krastos, kuros valsts nav noteikusi zvejas tiesību piederību tai, Ministru kabineta noteikumi (9.punkts) tieši paredz, ka privātīpašniekam savas teritorijas robežās ir jāizliek norādi, ka ezers atrodas privātajā īpašumā.
3.jūnijs 2013, 00:04 |
links