Djela bija vakar...
Tā sanāca, ka darba lietās nācās braukt uz Lubānas ezera pusi, bet būt tanī pusē un nepamēģinat nokert kādu līdaku...to pat treknajos gados nevarēja atļauties, kur nu vēl krīzes laikā... Tā "izrakstījis sev komandējumu" uz visu dienu, sametis visu eķipejumu autiņā, devos ceļā... Darba lietas līdz pusdienām apdarītas un nu var domāt par copi... Doma bija vai nu Rēzeknes upes kanāls, vai Aiviekste, bet vietējie zinātāji ieteica Lubanas ezera applūdušas pļavas, izstāstīja kā tur nokļūt un... pēc 12 es savu gumijas laiveli iestumju ūdenī. Esmu tur pirmo reizi, tāpec sajēgas nekādas - kur, kā, uz ko... Sākums bija briesmīgs, jo katrā metienā zāle... Tur dzilums mazs un apakšā, kā jau pļavās, zāle. Pagāja laiks kamēr daudz maz piešāvos. Sākumā ķēru uz rotiņiem, bet vēlāk pārgāju uz "papagaili"(rapalas nezacepļaika, paldies dievam, ka bija līdzi). Rezultātā laivā 1,7kg(uz balto nr.3 meppu) un 52cm(uz papagaili), 5 zemmēri atlaisti, kādas 3 atkratījās pie laivas un daudz kampienu, bet spļāva ārā. Pārsvarā viss uz papagili un zālēs. Cope interesanta, baudāma arī vizuāli, jo lielākā daļa kampienu bija, kad māneklis krītot, saskaras ar ūdens virsu, tad arī seko lēciens un cīņa pa ūdens virspusi. Papagailim prortams mīnuss, ka ir tikai viens āķis, tāpēc arī daudz tukšās copes - uzlec, paķer un pēc mirkļa izspļauj ārā... Pēc maniem novērojumiem tauta pārsvarā ķēra uz gumijām, es nē, jo man tās svina galvas arī tādas pasmagas, da i man kaut kā tā gumijošana neiet pie sirds. Lielākā paķēra pie krūma, viss pārējais atklātas zālās.
Secinājums: malomerku eldorado. Ir arī "prēmijas" rakstītas, pat pa 600Ls, un autiņi krastā pārbaudīti. Nu tas īsumā arī viss :)
15.maijs 2013, 11:33 |
links