Agra rīta stunda nāca ar smalku lietutiņu un daudzskaitlīgu gruntenieku masu, kura bija izkārtojusies upes krastu līcīšos no Lielupes dzelzceļa tilta laikam līdz pat jūrai . Kaut kas līdzīgs ainām no vasaras saulgriežiem : teltis, kūpoši ugunskuri, lielas ļaužu masas un tālu lidojošu barotavu bumbu skaļi plunkšķi –sanāca brīva braukšana tikai pa upes viduci …. Gandrīz līdz pusdienlaikam gan nekādi nevarēja uzķert kā un uz ko var vismaz vienu zivi dabūt laivā. Pierima lietus un 1,5 h laikā izdevās tikt pie dažām skaistām līdakām. Saulīte sāka žāvēt samirkušos mundierus, upes straume pagriezās atpakaļ uz augšpusi un vēl arī pieauga motorlaivu kustība , kas palīdzēja ātrāk pieņemt lēmumu mest mieru lielajai copēšanai jau pirms 13 tiem. Dīvaini, ka kolēģim nu pilnīgi ne viena piesitiena – pat uz ziemas makšķeri. Tas par rezultātu, bet no agra rīta gan upe virmoja no zivju spēles, bet uz mānekļiem nereaģēja. Nesanāca pajautāt par panākumiem uz gruntenēm, bet pēc 12.00 ari viņu rindas bija stipri sarukušas.
11.maijs 2013, 21:46 |
links