Vakar beidzot izdevās atklāt sezonu. Mācos ārzemēs, tāpēc līdz upei tikt sanāk samērā reti, bet labāk vēlu nekā nekad.
Līdz ar pirmo gaismu sāku copēt savas iemīļotās upes vidustecē, posmā, kur iepriekšējos gados ir vilktas smukas foreles. Līmenis bija augsts, ūdens duļķains, bet ne gluži kafija ar pienu. No puspieciem līdz astoņiem rītā bija galīgs tukšums, dabūju tikai vienu zemmēru un tas arī viss. Laikam pie vainas bija augstais ūdens. Es zivīm nevarēju īsti tikt klāt, jo akmeņainajās krācēs pie šāda ūdens līmeņa faktiski visa upe ir zivīm piemērota slēptuve. Turklāt es vēl riktīgi izpumpējos, brienot pa krācēm un akmeņiem.
Nolēmu pārbrukt uz augšteci, uz vietām, kur vēl nekad neesmu bijis. Posmu izvēlējos uz dullo, pēc principa, kur ceļmalā beidzot var nolikt mašīnu. Šeit upe bija krietni mazāka un šādā ūdens līmenī labāk apmakšķerējama. Sāku copēt brīdī, kad tikko bija beidzis līt, un zivju aktivitāte bija fantastiska. Pirmās stundas laikā izvilku 4 foreles ap 35cm, un drīz vien man sāka jukt skaits. Ņēma tik labi, ka foreles vizulim uzbruka pat divas, trīs reizes.
Pie vienas bedrītes forele ap 35cm uzbruka vizulim, bet neuzķērās. Metu vēlreiz, un šoreiz viņa bezmaz vai izleca krastā man pie pašām kājām, bet tik un tā neuzķērās. Metot trešo reizi, un iemetu zaru čupā. Kaut kā dabūju vizuli ārā, bet ne gluži bez trokšņa. Parasti pēc tāda zacepa neko tajā vietā vairs noķert nevar, tomēr metu vēl. Pēc pāris metieniem tā pati forele atkal neizturēja un šoreiz bija galā. Tā lūk iet, kad zivis ir aktīvas!
Pēc stundas cope pamazām noplaka, sāka spīdēt saule. Vēlāk dabūju vēl kādas 3 foreles ap 35 un pāris mazākas, kā arī divreiz izprovocēju bet neizvilku alatu ap 35-40cm. Visas zivis peld tālāk.
Sezonu izdevās atklāt godam, kā arī prieks par jaunatklātajām vietām. Ne asakas!
22.maijs 2013, 12:30 |
links