2 nedēļas pabiju atvaļinājumā, bet uz copi sanāca aizšaut vien dažas reizes - laiks itin nemaz nelutināja, lai neteiktu vairāk. Te baisā svelme, te negaiss, baisais vējš un lietus. Kā tiec līdz ezeram, tā vilnis gāž laivu... taču viena otra reize bija iepriecinoša.
Devos uz savu mīļo Cirīša ezeru. Drūmi secināju, ka līmenis ļoti smagi pacēlies un visas vecās zāles noplūdušas - īsti pat nezināju, kur lai ķer. Aizbraucu uz kādu vietu, kur it kā būtu jābūt, uzliku tādu brīnumu kā pretzāļu āķi gumijzivij un sāku strādāt pa vecajām niedrēm. Pa kādam copam pat bija, bet nu, kā jau daždien ar šādiem āķiem gadās, līdz laivai netika. Tā nu mētāju, mētāju, kamēr pamanu, ka zivtiņai līdzi sekojusi paliela līdaka (uz aci vismaz 5 kg), taču nepaņēma. Tā nu es tur vēl kādu brīdi mētājos, bet nekā.
Atbraucu pēc 2 dienām atkal un turpat netālu jūtu - aha, galā ir! Vēl pēc brīža tapa skaidrs, ka gluži sīka jau vis nebūs un nebija ar. Pēc niknas cīņas zivi iedabūju laivā un svari rādīja, ka šis lopiņš ir 7niece (103 cm). Skaisti iesākts atvaļinājums :)
Aizvakar aizbraucu pēdējo reizi un galīgi neņēma. Ne šur, ne tur - nu galīgi nekā. Nospļāvos, paņēmu džiga špini un mēģināju ķert asarīšus. Tie ņema, taču gumiju gan ne visai, tāpēc pārgāju uz 1. izmēra Mepša roteri. Pēc dažiem asarīšiem paņēma kas krampīgāks, brīdi "pastāvēja" un sāka nikni pretoties. Man tam špinim uzlikta 0,06 mm pītā aukla, par kuras izturību tik ļoti izteiktas pārliecības nebija, tāpēc fiksi atrāvu mazliet vaļīgāk bremzi un ļāvu skriet. Tad jau bija skaidrs, ka līdaka nekāds knapmērs vis nebūs. Skrēja nikni un skrēja daudz, arī pa niedrēm iztrakojās un nudien brīnos, kā vēl palika galā pēc visa jandāliņa (+ vēl tas mazais rotiņš bez pavadas...). Kad nu beidzot nogura, nācās vēl celt laivā ķert ar roku, jo ķeseli arī biju aizmirsis, taču viss beidzās veiksmīgi - 3,15 kg laivā gan.
Bija vēl viens otrs zemmēriņš ar, bet ko nu par tiem :)
26.maijs 2013, 15:00 |
links