Ilgas pēc pludiņa sacelšanās uzvarēja un pūsli metis auto jumtam sestdienas vakarā lepni vientulīgi aizripoju līdz Luknas ezera apdzīvotākajai daļai. Tā kā nakts pūslī ar vasaras copenēm (2) daudz maz normāli vadāma vientulībā, tad potenciālie aptaujātie līdzbraucēji nebija tik pilni entuziasma uz šo mazohismu kā es.
Uz ūdens esu jau 20 vakarā, slinki pairēju m 200 un izmetis marķiera putuplastu iebaroju ar konkrētu cuceku barību - placināti plaucēti graudi + vārīti mizoti kartupeļi + piedevas (secret). Marķieris vēlāk netiek izvilkts un tas lieti noderēja. Stājos m 20 nostāk, dziļums standarts - ap 3.5m, laižot svina konusu 10 cm diametrā un makan pasmagu - tas aizdomīgi iesūcas dibenā. Vēlākā dabūšana ārā prasa ne mazums piepūles. Nu ko sabrots ira un pēc brīža parādās cerīgi burbuļi - moš jau? Figa - piesakās tik mazi ašuki un zemūdens ninjas - tārpu spērēji. Vējelis maina vircienu uz 90 gr. un aukla ceļo viena otrai pār, nākas mainīt dislokāciju, jo vēl nakts priekšā. Nu i dibens...traktoru var noslēpt laikam. Nu bet sanāk svinu izmocīt ārā. Tā ar laiku un jau tumsu pirmie tārpu iznīcinātāji kļūdās un tiek atmaskoti - zaraza gustjorka un sīka - atpakan ezerā, jo pie tāda silta ūdens līdz rītam tik un tā vairs nebūs kaķa cieņā. Ap pusnakti iezogas pārdomas par tārpu krājumu, vai pietiks...kaut arī sačokā tik 1 simtgr. plakanais. Plkst. 2 naktī modernizētais pludiņš ar spīguli lēni lien ārā...pacietībā - irrra -pirmais lietojamais uz skata 600 gr sačokā. Pirms brīža atkārtotā iebarošana laikam uzsita iekāri. Kartupeļus iespējams ne bieži šeit dala :). Otrai copenei līdzīgs cēliens un pluds pat saka plunķš apgāžoties - cērtiens un gar muti pēc kaut kāda smaguma sajūtas aizlido kaut kas zaļš - cto za hren...ooo svina nava un āķa ar... laikam stiprs cirtiens :) Labošanas darbus kavē dzīvība uz otras copenes un lietojami pyusbrekši galā. Realizēta tiek tik katra 3 cope, fig zin kas pa vainu - zivs izmērs vai cirtējs. Nakts jauka, vēja gandrīz nava, gaisma vis nakti. Pusnaktī pat 5 min tiek prezentēta uguņošana, finālā lietojot jau profesionālus blīkšķus. Krasota. Netālu laiva ar gumiju ņemas, 3 mieti 200m no krasta īsts prieks ūdens motosportistiem. Strādā klusi, nelamājas - tātad ķeras. Paliekot gaišāk, cope aktivizējas un kādu brīdi ar 2 copenēm nevar spēt, izmērs dažāds, daļa pār bortu, pa starpam piesakās kas lielāks. Piebaroju...ko ta vedīšu mājās vai to paiku. Ap 6 rīta pēc pauzes pienāk ar lielākais virskilavnieks breksis un jau pusseptiņos metu mieru - sačoks pilns, nogurums. Coperu priekš šī ezera bij maz, par izbrīnu sanāca baudīt pat pilnīgu klusumu ar varžu kori. Pieļauju - ja barotu pirms kādu dienu, būtu interesantāka nakts. Vo kā.
17.jūnijs 2013, 14:02 |
links 
