Siļķveidīgo zivju kārtu Latvijā pārstāv siļķu (Clupeidae) dzimta ar 3 sugām. Pazīstamākā no tām ir reņģe jeb Baltijas siļķe (Clupea harengus membras). Tā ir Atlantijas siļķes pasuga. Šī suga nārsto jūras piekrastes sēkļos. Izšķir rudenī un pavasarī nārstojošas reņģu populācijas. Pēc nārsta reņģes aizceļo tālu no krasta un izklīst mazākos baros. Dažreiz nelieli reņģu bariņi ieklejo piejūras upēs un ezeros. Otra ne mazāk labi pazīstama suga ir brētliņa jeb Baltijas brētliņa (Sprattus sprattus balticus). Pēc izskata un dzīvesveida tā ir ļoti līdzīga reņģei. Atšķiras ar mazāku ķermeni un lēnāku augšanu. Tāpat kā reņģe, arī brētliņa ir saimnieciski nozīmīga Baltijas jūras zivs. Savukārt paledes (Alosa fallax) uzturas jūrā, bet nārsto agri pavasarī upēs. Raksturīga pazīme ir ieapaļi melni plankumi ķermeņa sānos. Baltijas jūrā un Rīgas līcī paledes nelielā daudzumā nozvejo kopā ar reņģēm. Šī suga iekļauta Latvijas Sarkanās grāmatas 3. kategorijā. Rets ieceļotājs Baltijas jūrā ir anšovs (Engraulis encrasicholus). Šī suga pārstāv anšovu (Engraulidae) dzimtu.
7.novembris 2008, 18:51 | links
