Beidzot tas ir noticis un šajā sezonā pirmo reizi ielaidos ar kajaku Liepājas ezerā. Izvēlējos Reiņu galu, dikti jau gribējās redzēt kas tad tur notiek pēc sezonas lieguma beigām. Biju mazliet šokēts, jo tas aizaugums ir pamatīgs, viens vienīgs zaļš paklājs. Tā kā pagājušo gadu tur dzīvojos maija mēnesī, tad šogad viss bija jāsāk no jauna, jo vecās, iepazītās vietas nu ir zudušas, atpazīt vairs nevar neko. Sāku ap pieciem no rīta, nesteidzīgi, neiespringstot par lomu, vairāk vēlējos izbaudīt šī dabas stūrīša īpašo auru, jo pašreiz likās, ka tas ir kāds neskarts ezera nostūris. Atrast brīvu ūdens pleķīti sagādāja problēmas. Ja arī tāds bija, tad zemais ūdens līmenis nevedināja uz domu, ka te varētu būt kāda lielāka plēsīga zivs. Bet kļūdījos, nepagāja nemaz tik ilgs laiks, kad pieteicās pirmais līdaķis. Kaut arī zemmērs, bet skaista, ar izteiktu krāsojumu. Mazliet asini tas uzdzina, jo pamodās mednieka instinkti, tad tik jāmeklē. Pirmās divas stundas tā arī pagāja, "izlaizot" katru brīvo caurumiņu...:). Copes bija, kādu līdaciņu atkal dabūju līdz laivai, pa retam arī kāds asarītis trāpījās. Un tad uzgāju stūrīti, kur atklātais ūdens bija salīdzināms jau ar jūru. Tad te arī sākās pats interesantākais - uz lielo Strike Pro trāpījās asarītis. Uzliku mazu, pirmā numura rotiņu un sāka ķerties "lielās" līdakas, nu ne tās, kas ir trofejas vērtas, bet klasiskais mēriņš tā ap 50-55 cm. Uz šo mazo rotiņu dabūju trīs mērus un vēl vairākus mazos. Bet ar to mazā rotiņa uzvaras gājiens nebeidzās - asari, tos varēja skaldīt uz nebēdu. Izmērs tāds, kā es saucu, "zupas izlase", 50-100 grami, bet trāpījās arī vairāki 100-300 gramīgie. Asaris smuks, tumšs, tāds īsts ezera iemītnieks. Prieki beidzās, kad "iestādīju" savu mānekli kādā zemūdens celmā. Tad turpināju strādāt ar Strike pro, vēl salasīju vairākas līdaciņas un metu mieru copei. Vēl kādu labu brīdi vienkārši paairējos, jo patiešām biju noilgojies, dikti jau feina ir šāda atpūta. Jau dodoties uz krastu,nolēmu atgriezties rīta copes vietā, jo savā kastītē atradu vēl vienu nelielu rotiņu. Laiks gan bija pamainījies, vējš pūta krietni stiprāk nekā no rīta. Vēl salasīju vairākus asarus, bet līdaku vairs nebija. Šodienai pietiks, esmu apmierināts. Kopsavilkums - līdakas ap 20 gb. , no kuriem mērā kādas piecas (50-55 cm). Pieļauju, ka viena smukāka (pēc sajūtām), nokabinājās. Asari - normu noteikti, ka salasīju. Uz rotiņu vēl trāpījās pāris rudušu, viens tāds uz grami 500. Visas zivis atbrīvotas. P.S. Kajaks ļoti sekmīgi tika galā ar aizaugušo ūdeni un arī ar manevrēšana starp lielajām ūdenszālēm nesagādāja problēmas, kaut šad tad augstā zāļu siena pilnīgi dezorientēja mani. :) Ne asakas!!!
22.jūnijs 2013, 22:14 |
links 
