Šoreiz kaut kā nenocietos vilinājumam un metot kausu, tpu, kaunu pie malas aizrakstīju trofeju asaru medniekam Kutim nabadzīgu, bet lielas velmes piepildītu vēstuli. Kaut kur, kaut kas laikam aizķērās un sestdienas vakarā tika palikts paraksts ar visu zīmogu par sāļo ūdeņu vagošanu pirmdienas dienā.
Famīlijs un šepte bij' viens kārtīgs tehniskas dabas jautājums, bet risināms cēlā mērķa labad tika nokārtots gana raiti.
Rīts pienāk tik' ar otro snaudu, jo iepriekš negulētā nakte liek sevi manīt. Ap 6iem rītā vel normāli aizpampis ierodos (kā izrādās) pie kaimiņa kā tāds vāciets un suņa apriets sakrāmējam visu autiņā.
Šamais likās tāds liels un resns, jeb īstens latvietis, bet izrādās slaids vīrs labākajos gados ar sarkanu degunu (ne no bairīša es nodomā, bet no saules glāstiem laikam)
Ceļš paiet raiti, jo domas šaudās visādas, kā arī vīram ir ko stāstīt interesantu. Copei esmu sagatavojies ar juviliera precizitāti: svari un gumijas atlasīti pēc priekšrakstiem, sauja ar rotiņiem un rets voblerīts noslēdz galīgo mānītāju sarakstu.
Jūra mūs sagaida varen rāma, tālumā ar nelielajiem vilnīšiem mirgo tik' viena laiva, mūsējais kuģis arī pumpējas, makšķeres sienas pašas no sevis. Pirms kāpt braucamajā, kautrīgi uzjautāju par to kalambūrmezglu, kas savieno pamatauklu ar pavadu. 10 cilpas tur un tad atpakaļ vel piecas un zinieties sanāk vai. Atkārtoju šo procesu vel 4ras reizes un gāja kā smērēts, bet tāpatās kaut kā nepatika, kā šamais ar tak-tak-tak gāja pa tiem smalkā gabarīta gredzeniem.
Plāns viens - izcelties glīsē, nesanāk. Plāns otrs, tālajā kardonā, kādu km no krasta atrast sēkli (tur pat 1m dziļumu ekrāns rādīja) un uziet aktīvo zivju koncentrāciju. Tas pats teļļuks uzrāda interesantu zīmējumu, te 4m, te 2, pa vidu amīšu kalniņi un citi brīnumi, līdz vienā vietā žuves zīmē kā mušas pie veca gaļas gabala. Metam mierā un sākam bumbošanu, kas atnes tikvien kā tičokus un tirklīšus. Visi vienā spotā, ne metru pa labi un arī ne pa kreisi.
Pavariējuši ar arsenālu dodamies tālāk ar trollīti. Abiem bālgani kustīgi vobleri, kuri rokas līdz pat 3m. Te zvana mobīlais un esot jāpilda pārtikas programma. Nē nu es jau domāj' kād' asar' uz to kūpiņ' nogādāt, bet Kutim tik tie trofejnieki interesē. Neko šamam darīt, nāksies ar' šoreiz lādēt to aptveri ar mazākām renkām kā ierasts.
Kur īsti pieteicās pirmie neatminos, bet nogājuši bijām labu gabalu. Man galā paliels šūpiņš. Kamēr šamais šlepē pirmo cietumnieku, tikām es pietinu savējo, bet te līdz ar vizuli iznirst skaists 300nieks, kurš uzdod pa to ast' un prom ir. Tad copes atkārtojas vel un vel. Krastā tiek paņemts orentieris un nosaukts par krusta rajonu.
Močījam tālāk uz akmeņu krāvumu, kas netālu no krasta un kur lielie pa reizei ganoties. Es jau balts kā lapa un lielu cerību spārnots sekoju senseja takai. Pie akmeņiem nostājamies un šamais pirmajā metienā tiek pie tireklīša un nākamajos divos pie diviem simpātiskiem strīpaiņiem (biju iedomājies, ka jūrinieki tādi gaiši, a šie tumši ar rubīnsarkanām spurām, no purveļezer' iedzīvotājiem neko daudz neatšķiras). Tad zvana mobīlais, ne man gan. Es pa perimetru lasu salātus un kādas 10mit copes, bet netieku atalgots nekādi. Pēc sarunas arī Kutim gumī klusē.
Ejam trollī atpakaļ uz dziļuma sēkli (kādi 2km jānoiet ka nemetas) un krāvuma galā pa manu 20cm sarkanu gumī uzteš kaut kas nopietnāks. Velku un stīvēju, hmm, moš' kaulainais, jo nekrata neko daudz, tik vien to kāt' velk pie gruntes, bet pie laivas sākas raksturīgais pumpējiens ar īso amplitūdu un pār tupeles bortu ieveļam īstu skaistuli. Šis tik apstiprina, ka pēc šādiem un vel vecākiem sugas brāļiem uz šejieni braucam. Es jau to visu saprotu un arī ceru, ka tā būs, jeb vienu vārdu sakot - jau esmu gandrīz septītajās.
Vālējam tālāk un pie krusta mums duplets. Metam mierā, bet ne uz gondoniem, ne ko citu vairs neviens tā kārtīgi nepiesakās.
Tālāk dziļimā ik pa laikam atkārtojas vecais scenārijs un nevilšus nolemjam nodarboties ar asaru trolēšanu, jo tad sanāk ar' pie kāda vella tikt un process gana interesants.
Sitienu salīdzinoši daudz, bet uzsēžas tik katrs 3šais tēva dēls. Visaktīvāk šie ņemās dziļumā 1.7-3m, citur tik kāds rets piesitiens, Tādas vietas tad arī apbraukājam.
Te Kutim zaceps, es pagriežu galvu un zaudēju modrību - noņemu kāju no sačoka, kurš pie laivas piruetes ar vieglu švirks aiziet dzīlēs. Centāmies jau to sajigot, bet veicās tikpat labi kā ar asaru mānīšanu - nekā. Praktiski viss dienas loms ar asaru makanu palika tur lejā vientuļi karājoties. Ai s--ds ar tām zivīm, tās jau aizskries kur patiksies, ber tīkliņš bija ar zīda diegiem šūts un ar zelta apdari, rubīna ciku cakām & kārtīgu zivju smaku. Kutis pārdzīvo, es jau sen esmu samierinājie.
Šis runā jau par krastu, es vel ceru uz kādām pāris h. Par laimi process ievilkās daudz ilgāki, jo uz māju pusi ejot uzdūrāmies aktīviem un ēst gribošiem cietumniekiem turpat pie krasta. Vālējām gar peldētāju ciskām un šamie (ne peldētāji) kampa gana aktīvi. Trofejnieki izpalika, bet tādi 150-250gramnieki sēdās un gūlās ledusskapītī ļoti labprāt.
Aizrāvāmies un krastā izmaucām tik ap kādiem 9iem. Visveiksmīgākais mānītājs bija roters ar to tvister' galā. Laikam dubļenieki bija lielākā cieņā, jo uz tiem sedās konkrētāk.
Mājupceļš jau bija grūtāks: iespaidi, negulētās naktis & vestibilārais aparāts darīja savu.
Bet kā sacīt jāsaka, es esmu kļuvis negausīgs un vēlos vel un vel, un vel.
Labi iešu kurt kūpiņu, tad braukšu līņos, pēcāk kaulainajos. Ui, aizsapņojos. Rīt takš uz šept.
@otinjsh
PS Ik pa laikam tik nosmejos. Kutis copmaņu karjerā pirmo reiz' ieraudzījis asar' trolli, man atkal iespaids, ka tā tik tās lietas notiekās. Zaļi brīnumi vai zinies.
PSS Ja par pliko statistiku, tad pa abiem kād' pacmit kg savilkām, daudz ko laidām vaļā, kaut ko slīcinājām.
PSSS Statistika kā jau statistika, variet rēzināt vai dalīt, pa lielam nekas nemainīsies.
PSSSS Atvainojiet, protams ja variet, par pareizrakstību, bet ir jau vēls un mana gramatiskā uzmanība jau sen kā nolikusies uz pakas. Es viņai tūlīt sekošu. Ar-labu-nakti.
