Vakar (otradiena) biju aizbraucis pēc darba cerībā kādu samu aizkabināt. Līmenis Daugavā pareizais, laiks arī kā uz pasūtijuma, drusku apmācies, spiedīgs un ik pa laikam uzpilina lietutiņš.Vējš arī drīzāk nebija nekā bija. Grēks būtu mājās nosēdēt.
Ar mazo puiku sadalijām ietekmes sfēras, viņš palika krastā brekšus valkāt es devos samus šlepēt.
Nokuģoju līdz kādiem 10 vakarā un tumsa ar aplauzienu iestājās vienlaicīgi.
Neredzēju nevienu zivi uz grunts sēžam, kur nu vēl kādu pacēlienu eholotā.
Lai nu nebūtu galīgi tukšā jābrauc mājās, vismaz kādu līdaku jānoķer, tā es pie sevis nodomāju. Es gan parasti viņas neķeru jo vienmēr pietiek citas zivis un arī no ēšanas viedokļa es neesmu par tām sajūsmā.
Pieslīdēju drusku tuvāk zāļainam krastam un pārmaiņas pēc uzliku balto bleķi 10 cm garu (šūpiņu).
Pāris metieni un jau pirmais uzsitiens. Pavilku pāris spoles apgriezienus un šis notirinājas nost. Nedaudz iekarsis es tieši šo pašu gājienu atkārtoju vēl kādas reizes 3. Iemet, drusku pavelc un loms nokratās no āķi. Sāku domāt, ka kautkas nav riktīgi. Izvelku vizuli, paņemu rokās un skatos, izrādās, ka uz visiem āķiem palikušas virsū plastmasas uzmavas :)
Nu tā gadās, ka visu laiku strādā ar vobleriem un kad paņem parastu bleķi, tad liekas, ka pietiks ar to vien kad izplucināsi viņu no papīra iesaiņojuma.
Bet lai nu kā, kad sariktēju vizuli kā nākas, tad arī cope aizgāja. Kādi 4 shodi bija vienalga pēc tam, 4 mazizmēra atmetu atpakaļ, arī viens zandartiņš tika atlaists un divas līdakas 1,5 un nepilni 2 kg atvizināju mājās.
Toties sīkajam no krasta neviena cope.
Tāda lūk bija šī reize mūsu pusē.
(Ķeguma baseins).
21.augusts 2013, 19:44 |
links