Laikam jāliek šeit.
Autors visiem zināmais, dažu nicināts, dažu cienīts - Zvaigzne. Pirmavots MRK forums.
Jaunās padomes Makšķernieku interešu grupas gaidās
Interesants ir M.Oltes komentētais un pārpublicētais 74 gadus vecais raksts „Vai Biedrībām būt”? Skaidri iezīmējas, kādi bijuši apstākļi: daudz biedrību, biedrības ūdeņus nomā, apsaimnieko pārvalda resursus, biedri makšķerē savos ūdeņos, notiek cīņa par labākajiem ūdeņiem, noteikumi decentralizēti, atsevišķu biedrību finansējums nepietiekošs, ir ziedotāji (dažādi). Situācijas risināšanai piedāvāts biedrībām apvienoties, veidojot vienotu saimniecību, lai makšķernieks varētu makšķerēt visur, ievērojot centralizētus noteikumus, kā arī resursi tiktu izmantoti rekreācijas vai sporta nolūkiem, nevis peļņas gūšanai.
Šodien, kas attiecas uz publiskiem ūdeņiem un ūdeņiem, kur zvejas tiesības pieder valstij, vairumā gadījumu 74 gadus vecās problēmas nav aktuālas. Makšķerēt var visur, noteikumi vienoti, nav obligāta prasība būt biedrībā. Saimniecību vada valsts, tāpat kā atbild par resursu izlietojumu.
Tieši valsts saimniekošana ir bijis (un domājams būs) daudzu diskusiju pamats. Atsevišķās vietās, izņēmuma kārtā, valsts savu saimniekošanas funkciju ir atdevusi citiem un neapmierinātība ar darba kvalitāti ir bijis cēlonis, lai atsevišķos procesos iesaistītos privātpersonas. Latvijas mērogā ne pirmais, ne otrais sevi nav attaisnojis. Nenoliedzami ir izņēmumi un situāciju atsevišķās vietās ir uzlabojusies, tāpēc nevajadzētu noniecināt ieguldīto, paveikto un panākto. Katrā ziņā visas puses (cerams) ir nonākušas pie secinājuma, ka situāciju būtu nepieciešams uzlabot.
Tāpēc ir jautājumi par nākotni. Vai uz šiem nedaudzajiem pozitīvajiem izņēmumiem var veidot sistēmu? Varbūt jāatgriežas pie iepriekšējās situācijas – atsevišķi apsaimniekotāji, cīņa par labākiem ūdeņiem, makšķerē savas biedrības ūdeņos? Decentralizācija ir labs un efektīvs ierocis cīņā pret maluzvejniecību un var uzlabot situāciju lokāli. Bet maksa par šo būs tāda, ka iegūtos labumus izbaudīs atsevišķi īpašie un izredzētie. Tāpēc varbūt tieši otrādi, jāsaglabā centralizācija, ar domu, ka atbildīgos var ieinteresēt saimniekot, sakārtot utt. Patiesība, iespējams, kārtējo reizi ir kaut kur pa vidu.
Lai efektīvi risinātu augstāk minēto tiek organizēta jauna padome, kurā paredzēta makšķernieku interešu grupa. Viss būtu jauki, ja vēl viena problēma, kas 74 gadu laikā nav mainījusies – personālijas. Citāts – „Tas, ka līdz šim biedrības darbību faktiski nosaka nedaudzas personas, valdes locekļi, pats par sevi nebūtu nekas ļauns, jo labāk pāris vīru atbildīgā vietā nekā vēl lielāks ducis viņu bremzētāju, ja tikai visa ļaunuma sakne nebūtu tieši tas, ka šīs personas nav arvien īsti makšķernieki un no sporta makšķerēšanas un tās pamatprincipiem maz ko saprot un arī negrib un necenšas saprast, un tādēļ nosveras par labu lietām, kas stipri atgādina zvejnieku intereses”.
Zemkopības ministrijas Zivsaimniecības departaments uzsver, ka makšķernieki pauž dažādus viedokļus, tāpēc nav īsti skaidrs kas ir un kas nav makšķernieku interesēs. Ja aplūkojam vēsturi, tad makšķernieku intereses ilgstoši ir pārstāvējušas divas organizācijas: Latvijas Makšķerēšanas Sporta federācija (LMSF) – darbojas no 1964.gada un Latvijas Makšķernieku Apvienība (LMA) dibināta 2001.gadā. Pēdējos pāris gados ir parādījušās divas jaunas organizācijas Makšķernieku organizāciju sadarbības padome (MOSP) un Makšķernieku radošais klubs (MRK).
Un te ir interesantākais … patiesība ir tāda, ka tiem, kas nepiedalās sanāksmēs un sēdēs ir grūti saprast kādas intereses kurš aizstāv un tāpēc rodas skaistas ilūzijas, ticība meliem, apmelotājiem. Diemžēl nepiedaloties procesos nevar zināt kurš ko aizstāv un cenšas panākt. Uz šī visa fona der atcerēties, ka aktīvākie, neskatoties uz nosaukumiem, kopā pārstāv ne vairāk 5% makšķernieku. Pastāv viedoklis, ka pie vainas ir organizācijas, kuras nespēj piesaistīt interesentus, pastāv cits, ka makšķernieki ir kūtri un, izpaliekot acīm redzamām biznesa interesēm, situācija nemainīsies. Attiecīgi jautājums par padomi un interešu grupu – vai var vienas vai dažu organizāciju (lasīt personu) rokās nodot tiesības pārstāvēt visus?
Dotajā brīdī makšķernieki ir sadalījušies divās grupās, precīzāk ir divas organizācijas, kuras apvieno biedrības. Viena (LMA) procesus pakārto dabas un dabas resursu aizsardzībai + lobē savu biedru intereses, otri (MOSP), nav deklarējuši savas intereses, vienīgais izņēmums varētu būt licencētās makšķerēšanas popularizēšana, bet deklarē, ka ir izveidota pēc makšķernieku iniciatīvas lai paustu vienotu makšķernieku viedokli. Ir trešie (MRK) kas apvieno individuālus biedrus, kuri iestājas par makšķernieku tiesībām makšķerēt publiskos ūdeņos. Atļaut visu vietā izteikties tikai vienam, neatkarīgi kurš no iepriekš minētajiem tas ir, būtu nesaprātīgi. Tāpēc pie tik zemas aktivitātes, nosliektos uz atbildi nē vienotam makšķernieku viedoklim, jo atsevišķi darbojoties organizācijas nepieļaus „muļķību” izbīdīšanu un/vai informēs par to sabiedrību. Jo paliekot bez opozīcijas, viens „pareizais” viedoklis patiesībā var būt bīstams makšķerniekiem.
Neskatoties uz visu, padome un interešu grupa būs. Tāpēc ir tāds jautājums kāds būs šis ar tik mazu pārstāvniecību izveidotais vienotais makšķernieku viedoklis? Zināms, ka LMSF biedri ir aicināti piedalīties, zināms, ka MOSP biedri ir aicināti, savukārt LMA biedriem šī padome nav interesanta, jo savas intereses viņi aizstāv izmantojot Vides konsultatīvo padomi. Esošās apvienojošās organizācijas, kuru rindās ir juridiskas personas, piesaista biedrus ar līdzīgām interesēm. Kur paliks tie, kuru viedoklis neatbilst esošo organizāciju nostādnēm? No otras puses aktīvākie nosaka lietas, pārējiem atliek pielāgoties
14.oktobris 2013, 10:59 |
links 
