Lielupe

Sestdien velce viens zandarts no paša rīta ~1,5kg un tad tikai saule un zelta rudens baudīšana.

novēlota atskaite par vakardienu, izskrēju uz nepilnām 2 stundām pašā vakarā, un jau 8 metienā paņēma 1.5kg līdakbērns, pamētāju vēl kādu laiciņu, bet vairāk nekā, pāris uzsitieni un viss... katra ziņā vakariņas sanāca gardas...
tas viss Jūrmalā uz twich

Velce: vakar līdz pusdienām viens smuks zandarts, tad klusums. Šodien tajā pašā laikā viens zandarts un četras līdakas.

Atskaite par vakardienu Priedainē.
Pēc apmēram mēneša pārtraukuma izdevās pacopēt ar čomu. Viņš gan tūļa un ieradās 3 stundas par vēlu. :) Rīta cope, kas pagaidām man bijusi šeit vislabākā, gar degunu. Pārbaudot vairākas vietas, kur zivis bijušas agrāk, jāsecina, ka ar zivīm, vismaz copēm, ļoti švaka. Šur tur kaut kas uzsit, kāds ašuks arī uzsēžas, bet reti, mazi un negribīgi. Kolēģim līdaciņa vienu gumiju nokoda, bet man uz violetu 2.4 Tiogu labs kuprainis aizgāja. Pēc jaudas bija jābūt virs 500.
Lielākie ašuki ap 200, mazākie krietni zem 100. Vakar droši vien būtu strādājis mikrobs, kas man nebija.
Tā kā kolēģim bija līdzi primitīva eholote, sanāca papētīt dažas perspektīvas lietas.

Rītdien sev svētkos uzdāvināšu copi, jācer, ka Lielupe nebūs skopa.

2.8 kg pike, pie Jelgavas uz karūsu.

Šodien no Gātes līdz kalnciemam, diezgan liela necope viens ašuks 320g, taču pedējā pieturvietā dienu izglāba smuks 640g kuprainis.

Velce klīves r. 7 līdakas , lielākā pie 4 kg + 1 asaris + mežene, beidzot kaut kas sākas.

Kaut kā piemirsās iemest atskaiti par vakardienu.
Uz savu ašuku vietu bija tikai tad, kad principā rīta cēliens beidzies - ap 11. Daži sitieni un viss. Un tā es braukāju un meklēju, katrā vietā pa dažiem sitieniem, pa kādam ašukam. Interesanti, ka straume bija ļoti jaudīga, tāpēc centos stāvēt virs perspektīvās vietas un vilkt pa straumi uz augšu. Sānus apstrādāt varēja tikai vakarpusē, kad straume nedaudz pierima.
Visiem ašukiem gumija bija knapi ieķērusies.
Bija arī dažas jaudīgākas copes. Cik varēja saprast, šur tur mēģināja sēsties virsū zandarti, bet man kaut kā neiet ar pieciršanu, jāmācās.
Pašā vakarā uzliku spilgti oranžu Tig Tail, uz kura uzreiz pieteicās 1 zemmēra kaulģīmis + 2 zandartu copes (tā man vismaz šķiet).
Vienā vietā, kur nekad nav bijuši ķērāji, iestādīju divus mānekļus.

It kā saka, ka tad, kad straume uz leju un tai laba jauda, jābūt labai copei, bet mani novērojumi liecina, ka tas nav priekšnosacījums labai copei.

Sanāca arī redzēt laukumu, kurā uzturas brekši - burbuļoja kā traki, bet gumijas neņēma. Vieta, kur jau iepriekš biju manījis brekšu aktivitāti, tātad viņiem tur patīk.

Domāju, ka tas, kurš māk, noteikti būtu saķēris, bet man vēl daudz jāmācās.

08.10.13. no 9:00-18:00 kopā 16 zivis, raudas, breksīši, plicīši un asari visas atlaistas, copes gan bija baigi kūtras, un neviens normāls loms visas pārāk mazas nāca, laikam jau gulēt aizgājušas aukstajā ūdenī, vienīgi asaris labs patrāpījās.

Velce: Slokas rajons. Ar visu to ka apkārtnē ganījās 3 roņi, paņemtas divas līdakas un viens zandarts. Redzēju arī vienu otru izvelkam pa zivtelei.

Otinjsh, pats gan neesmu lietojis, bet cilvēki saka, ka ar offset āķi copes realizācija krietni mazāka.
Kurā Lielupes posmā copē?

Morbidejs, 7.oktobris 2013, 20:05

Pareizi cilvēki jau saka, bet tie paši saka arī, ka vietās kur daudz ķērāju, ofsetnieki pasākumu padara nedaudz lētāku! :)

Es ganījos Kalnciema rajonā.
o.

Otinjsh, pats gan neesmu lietojis, bet cilvēki saka, ka ar offset āķi copes realizācija krietni mazāka.
Kurā Lielupes posmā copē?

Rudens atnācis tā klusītēm, bet spiežas pa visām vīlītēm arvien dziļāk un dziļāk: krekšķis ar puņķu pudiņu, Umbja kakas starp kļavu lapām saskatīt, vo, tas ir piedzīvojums, kā arī gaisa pilnās plaušas arvien vairāk kliedz:"PA TEI COS!!"
Te lūk dators atdzīvojies, te arī copesprieks atgriezies un gribās ko uzšņāpt Jums par to kā man iet un neiet jaunās copes mienālēs gremdējoties.
Vasara pagāja līņošanas zīmē, rudeni veltu cietumnieku svabado garu meklējumos. Viss jauns un neiepazīts.
Kur lai dodas un kur lai skatās? Izvēle, kā jau ierasts krīt uz man tik sirdij tuvo Lielupi - lēna, savāda un brīžiem zivīga. Pirms nedēļas tur riktīgi saliju, bet arī asarēnu pagalmu uzgāju, kur tie kodās gaužām negausīgi.
Pēc to sekcijas dažiem kupraiņiem pilnas māgas ar vēzēniem. Viens pat pamanījies iestūķēt ~ 5cm posmkāji. Tas vedina mani apmeklēt copveikalu, kur, protams, ļoti rudenīga izvēle, bet kāds vēžveidīgais tiek arī tur savaņģots. Ja jau šamiem tie tik ļoti pie sirds iet, tad es ar' varētu ko tamlīdzīgi šodienas ēdienkartē piedāvāt.
Lai kā tur arī viss notika pirmajā oktobra sestdienā, kad pēc mierīgas un apmākušās nedēļas, dabas māte bija izštukojusi piešķirt saules glāstus kā arī pūtienu, tādu konkrēto. Pie upes zāle balta, vīri knosās, viens spītigi cenšas man salauzt kātus. Lidinu divus velcējamos sūdus upē un lēnām pa vējam tinos uz attālo sēkli. Pēc kādiem simts airējieniem seko cope, kāts lokās man sirds dauzās. Iesākumā ne no vietas, bet tad lēnām padodas. Pēc pretestības kā kaulainais, bet nikuja, pie laivas redzami zeltainie zobainās sāni. Tā ka sačoks aizmirsies auto, ieceļu šo ar plikām rokām. Trofeja aplipusi ar dreisēnu, būs ko rakt.


/zināmais nezināmajā/

Ā, no rīta uzsmērēju divas ļoti gardas pastētmaizes uz ciabatas bāzes. Vienu iebāzu mugurenē, otru paķēru līdzi brokastīm, kuras biju iecerējis baudīt pa ceļam uz ūdeņiem. Tā arī to otru vairāk neredzēju, ne auto, ne pie upes, ne pēc tam mājā. Tāpat aizmirsu sačoku auto. Viss norāda uz veiksmīgu copi, vai ne!?
Bagarēju tālāk, bet vairs neviens nepiesakās, bet tad, kad 3m vobelieris sāk rakt grunti, metu mierā un rīta krēslā apsekoju straumes puses kranti. Tā klusē! Parastais ķobis tiek ātri vien atstāts zemūdens augu sakņu kalambūrā. Šoreiz vainīgs mezgls, kas savieno pīteni ar fluro. Tā velaizvien ir mana lielā mīkla. Citreiz sanāk namjertvo, citreiz nekuja. Pārsienos, šoreiz uzlieku 0,16mm fluro un ofsetnieku. Moš strīpainie ir baigi izvēlīgie šodien? Lēnām virzos uz sēkļa centru, kur atrādās pa kādam 100nieciņam. 50m uz Z vai D un copes pārtrūkst. Rītausmā labi sevi atrāda Tioga, tāda dzeltenīga ar atzīmi 2.4" vai kaut kā tamlīdzīgi. Piebrac vietējais, pirms nedēļas, kā arī mēneša manītais. Izvelk pāris matrozēnus, vienu nelielu pīļknābi, secina, ka okuneni ir notinuši mantijas un aizvālē Z virzienā. Es palieku turpat un turpinu cīnīties ar sānvēju. Pairos nedaudz atpakaļ un nostājos virs kopošanās vietas. Tā ka Stop & Go negrib strādāt, tad nodarbojos ar skrāpēšanu. Copes ir katrā laidienā, bet izvilkt izdodas tikai dažus dzēlīgākos maniakus. Kādi 5 grami smaga galva ~ puzotra metra dziļumā. Mainu gummī, bet realizāciju tas nekādi neuzlabo. Jau sāku mest acu skatienus uz pirmsnedēlas attālo pleķīti, bet tur kursē laivas vislaik', tāpēc uz šīs mēles uzturos ilgāk nekā vajadzētu. Beigās uzdrošinos uzvērt gummī zem nosaukuma "hog", kaut kāds vēžveidīgais, kas izrādās gana veiksmīga loze. Tā ļerpatošnās viņos izraisa vislielāko atzinību. Cenšos variēt ar provodkām, vienā krievu saitā noskatījos normālu driblu, kas esot baigi labais pie kūtras aktivitātes, bet man tā vel nepavisam nesanāk. Jūtos neveikli, vajag trenniņus, nav laika - orgasms pilnīgākais.
Kad ap kādiem 11iem laivas no horizonta pazūd, dodos uz pirmsnedēļas atklāto asaru pagalmu. Šeit, kā par nelaimi, vējš griež pamatīgi. Izmetu buras jau labu laiku pirms pleķīša, bet tās netur ne pa kam un tieku iedzīts krasta kantē. Otrais metiens un pie pašas laivas jau pravodkas beigās piesakās smuks 200nieks, nākamajā scenārijs tiek pārrakstīts, trešais tiek nokopēts indentiski pirmajiem diviem. A kas ta man, saprotu, ka viņi še ir veljoprojām, tuliņās spainis būs pilns un varēšu doties mājā šmorēt zābakus, zinieties. Bet 4tais jau vainagojās ar tirkšķīti vidējā distancē, 5-9 ir tukšā un 10ajā piesakās neliels bērnels. Viss tas uz spalvaino bagsiju, melni caurspīdīgs tads kverplis. Paņemu zaļgan-brūno hogiju hamelionu, kas uzticību ne par matu šamiem nevieš. Pēreju uz sarkanbrūno hogiju, un spēj pierunāt vel divus bēdu brāļus.


/ņam ņam/

Pēcāk mana pacietība noplok un es padodos kādus 20m tālāk un iedzenu enkuru krasta kantē (atrodas kādus 20m no niedru joslas). Tur tieku vel pie kāda pārīša un vel tikpat copēm. Sajūta tāda, ka šamie seko gondonam līdz pat tupelei un pie pacēliena cenšas gummī likvidēt. Kā realizēt vairāk, manas smadzenes nespēj nekādas iespējas vairāki piedāvāt. Varbūt ar laiku?
Tā, cīnoties ar neganto vēju, zirgu zirgošanos, pa laikam izmānu pa kādam. Ir, ir tur viņi apakšā, tikai man nesanāk. Varbūt vajadzēja, ko mazāku, tumšāku. Nezinu, bet tie kuri sadūšojās, tiem viss silikona preparāts žaunās meklējams, laukā tikai bumba spīd. Ej nu sazini uz ko tas varētu norādīt.
Vispār vieta interesantra. Lejup pa upi sākas ievērojumi ~ 6-8m dziļumi, šeit tāds ~ 2.5m dziļs un 50x50m liels plauktiņš, kurš augstāk aiziet uz 2.0-1.5 konstantam un garlaicīgam dziļumam. Vispār jāatvālē uz šejieni ar ehaloti, lai saprastu kas un kā.
Škrobe tomēr ir, jo lielākie brāļi izmanīgi spēj nokratīties. Uzlieku Mr. brūno 3", kuram nokodu galvu. Daži stopari tādi, ka nākas iespringt, bet pēc neliela riņķa danča šie pamanās noziepēties.
Pamainīt vadīšanas leņķi arī nav nekādu dižo variantu: Noenkurojos ~ 25m attālumā no kantes un metu uz seklumu, seko cope. Tad vel un vel. Bet vējels savu darbu dara godam, jo pēc tam man nākas sākt no dziļuma un nākt uz augšu, bet šamiem tas nevisai iet pie sirds. Nu tādi šādi novērojumi un minējumi.
Ai, labi! Laika vairs nav neko daudz un dodos paprovēt attālo salas stūri, kuras turpinājums varētu iestiepties upes pamatgultnē. Tur attapos konkrētās bērnudārza dzīrēs. Sīkie šauj kā no puļjimjota, gana jaudīgi, bet... . Paejos vel pa kranti uz augšu, bet ņikā.
Ehh, nospļaujos un dodos atpakaļ uz pleķīti. Vējš pierimis, strīpaino aktivitāte arī. Pa kādam jau tiek, šur tur uzbaksta, bet bez entuziasma.
Nedēļas vecie notikumi tur vēstīja sekojošo: pusi dienas nikuja nebija, lēnām devos auto virzienā, līdz vienā vietā, kur upes vidū sadīguši nelieli zāles stiebri, strīpainie sāka pieteikties katrā metienā. Šādos brīžos nesapratu, vai nu saaktivējušies, vai tur viņiem patīk čupoties. Laikam, jau tas otrais? Būs vel kādreiz jāpārbauda, arī ziemā!
Tā dreisena gan ir baigi ēdelīgā. Ķeras fluroauklā, it kā kaut kas baigi smeķīgs tur būtu. Paldies par to, jo, pazaudējis savu vienīgo volframa džiggalvu, iegūlos airos un pret vēju dziedādams devos māju virzienā: "Ak, tu skaistā metene! Kur ir tava grebene, silikona pupi, bagāti radi? Ak, tu skaistā metene! Kur ir tava grebene, silikona pupi, bagāti radi? Ak, tu skaistā metene! Kur ir tava ... ."

@otinjsh

PS Ja par pliko statistiku, tad lielākajam varbūt 300 bija, bet pamatmasa ap 150. Garšīgi! Sekcija norādīja, ka šoreiz uz māņkustībām parakstījās lielākoties mammas, kā arī, ja pirms nedēļas šamiem punči bija piedzīti pilni, tad tagadītēs tajos svilpoja vējš.


/retinātais loms/

PSS Tagad pats interesantākais: Ķeru es ar Daiwas kātiņu. Tas tād budžeta variants 1-9gr. Komforta temperatūra 3-6gr. Ciets un skanīgs. Spole no Kormorānu dzimtas. 2500nieks, baigi vieglais, laikam domāts matcham. Man patīk, tikai nezinu cik ilgi tās supervieglās detaļas turēs. Pamataukla skaista, debeszila japāņu pītene. Iegādājos no augusta prēmijas. Žukam nestāstīju cik tā maksā. Fluro līderis 0,2/0,18/,016 atkarībā pēc noskaņojuma. Griezulis ar atsperes fīčas karabīni, tālāk bumba un tad gondons pēc ēdienkartes.
PSSS Silikonu vel neuzdrošinājos uzvārīt, bet tam lēnām nobriestu. Tas bez ironijas.

Mums tā pat ceturtdien, no Gātes līdz Kalnciema tiltam 9h praktiski nulle. Bet man tā liekas, vai tā ir, gadus 8ņus atpakaļ, kad, itsevišķi Gātes rajonā ņēma stipri stipri labāk, uz vobleriem ķērās no grunts visāda draza, turpretī tagad vobleris var pusstundu art grunti, un nekas nav aizķēries, apakšā tīra smilts. Upe ir stipri izmainījusies.

Šodien švaki ņēma, salasīju kādus 3,5 kg asaru svarā no 50-200 gr. No vienas vietas maksimums 3 asari. Vēl bija 3 līdacēni divas 30 cm un viena 42 cm. Tas viss uz vieglo džigu.

Gātes rajons. No rīta viena cope, pēc tam klusums... Tas ar velcēšanu.

Gudgeon, 4.oktobris 2013, 16:59

Mēs tieši tāpat pabeidzām:D

Gātes rajons. No rīta viena cope, pēc tam klusums... Tas ar velcēšanu.

Gudgeon, 4.oktobris 2013, 16:59

šodien akvārijā zivis pat neskatās uz barību.

Gātes rajons. No rīta viena cope, pēc tam klusums... Tas ar velcēšanu.

vakar lielupe 4vimbas 5raudas 1 milzoniga bute

Pirms stundas no Lielupes. Divas vimbas ar gumijām knābī. Bija vēl daudz copju, bet dila nost, tehniski nebiju gatavs šādam pavērsienam. :)
Pa vidu visādi ašuki 100-200. Pēc sajūtām bija arī zandartu copes, kuras nerealizēju.
Bilžu, diemžēl, nav.