Mazliet par tiem pētniekiem un liegumiem.
Es izdalītu 2 grupas:
1) dabas draugi - tādi var copējot baudīt saulrietu, vērot putniņus, nemēslot dabā u.tml. Faktiski šajā kategorijā es ierindotu lielu daļu copmaņu. Kurš lielāks dabas draugs, kurš mazāks, bet idejiski nekā slikta;
2) vides aktīvisti. Manuprāt, ļautiņi-teorētiķi, kas no dabas ir jau vairāk attālināti un ļoti kaitīgi ar savām idejām un to bīdīšanu. Dzīvo pilsētas dzīvoklītī, bet gudri māca kā dzīvot laukos un cenšas izbīdīt tos idiotiskos liegumus jebkur citur.
Piemēram, autoceļš Rīga - Ērgļi (P4). Savulaik lielākoties grantēts ceļš, ko pēdējo gadu laikā noasfaltēja faktiski visā garumā, bet palika vien tīrais nieks - kādi 6 vai 8 km pa t.s. Kangaru kalniem (smilšu paugurs). Viss būtu labi, bet te iejaucās šitādi aktīvisti un procesu nokāva. Ministrijas mētā šo objektu kā karstu kartupeli, jo neviena negrib pieņemt tādu nepopulāru lēmumu un pasūtīt aktīvistus, bet tikām plānošanas periods iet uz beigām un kā tur būs nākotnē - kas zina... toties kā būs ar asfaltētu ceļu, kuram pa vidu ir grants posms? Nu nemīlēs tauta to tik ļoti...
Pie tam tas nav vis kāds ezers, bet valstiskas nozīmes objekts!
Kas tiem sūda kalniem notiktu? Nekas. Ceļš jau tur ir.
Plānoja dzelzceļa līniju "Rail BAltica" - ne tikai valstisks, bet starptautisks projekts. Izrādās, kaut kāds priežu sils esot varen ekskluzīvs, tur nedrīkstot... Kādā citā vietā arī lielu objektu gandrīz nokāva sazinkādu mizgraužu (!!!) eksistence.
Un kas gan ir tie aktīvisti? Ļautiņi, kas dzīvo Rīgā un tās tuvumā, bet ne jau vietējie, kam pa granteniekiem jākratās. Citur dzīvojot jau nav grūti pamācīt, kā tad jādzīvo un jārespektē ričijvācelītes (ir, ir tāds augs) vēlmi eksistēt.
Nākošais - visas tās aizsargājamās sugas. Nerunāšu par kormorāniem, ūdriem u.tml., kas faktiski ir nejēgā daudz, bet par, teiksim, melno stārķi. Varbūt mans izteikums būs cinisks, bet tāds nu esmu kļuvis, iepazīstoties ar salašņām - vides aktīvistiem.
Kāds labums ir no tāda melnā stārķa? Faktiski nekāds. Suga te pie mums veģetē un nez vai dižu populāciju kādreiz ar izveidos. 99,9% cilvēku to nav redzējuši un neredzēs ar.
Toties cilvēkiem, kas gadījuma pēc dzīvo blakus, prieka ir gauži maz. Uzreiz ir dabas biotops, nedrīkst darīt to, nedrīkst šo u.t.t. u.tjpr. Sēžot dzīvoklī, protams, var skandināt odu melnajam stārķim (kamdēļ ne, tev jau nekāda ļaunuma no tā nav), bet ir gluži izprotama vietējo ļaužu vēlme tādu lopu vienkārši iznīdēt.
Tā arī šeit. Atbrauc kaut kāds pašpasludināts pētnieks, atrod lobēliju, najādu un lēzeļa triperi un pasludina vietu par aizsargājamu. Ekoloģijas jomā mēs tomēr pārspējam PSRS un arvien vairāk dažādu "aizsargājamu" sugu tiks atklāts. Vai vēlamies dzīvot zvērudārzā ar šiltīti "Cilvēks. Būtne, kam nav savas vietas uz zemes"?
Laikam mazliet aizrāvos, bet šie salašņas mani ir tiešām ļoti nokaitinājuši.
21.novembris 2013, 22:01 |
links