Kāda jēga no sodiem, ja tie aiziet valsts budžetā? Zivju ta naf.
http://www.environmental-auditing.org/Portals/0/AuditFiles/Latvia_f_latvian_Administration_of_Environmental_loss.pdf
Secinājums
66. Neievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvā
81 noteikto, ka kaitējuma videi
atlīdzināšanas mehānismam ir jānodrošina izpostīto dabas resursu atjaunošana, spēkā
esošais normatīvais akts82 paredz pārkāpēja samaksāto videi nodarīto zaudējumu
ieskaitīšanu valsts budžetā vispārējos ieņēmumos, tādējādi nav iespējams izsekot, ka
valsts budžetā ieskaitītie līdzekļi Ls 11 786 apmērā ir izlietoti konkrētā nodarītā kaitējuma
kompensējošo pasākumu finansēšanai.
Secinājumi
151. Normatīvajā aktā
212 nenodalot piemērojamos sodus par tādiem būtiskiem pārkāpumiem kā
neatļauta zveja, no nenozīmīgākiem pārkāpumiem, kā, piemēram, par marķējuma uz
tīkliem neatbilstību noteikumu prasībām, tiek radīta situācija, kad par nenozīmīgiem
pārkāpumiem tiek piemērots neatbilstoši liels sods vai sods netiek piemērots vispār.
Secinājumi
188. Jūras un iekšējo ūdeņu pārvalde soda mēru – konfiskāciju – piemēro tikai zvejas un
makšķerēšanas pārkāpuma izdarīšanas rīkiem, bet nepiemēro zvejas noteikumu
pārkāpumu rezultātā iegūto zivju konfiskāciju, radot situāciju, ka pārkāpējam piemērotais
administratīvais sods ir līdz pat 3,5 reizēm mazāks nekā pārkāpēja ienākumi no zivju
realizēšanas, kas iegūtas, neievērojot zvejas noteikumus.