Droši vien cik cilvēku, tik garšas pumpas :). Tāpēc neapgalvoju, ka man vienīgā patiesība. Mani visi senči no Doles salas, un paaudžu paudzēs ir ķēruši, cepuši un ēduši nēģus. Nēģus, kas domāti cepšanai, vispirms kārtīgi satin un nosloga maisā (tikai ne jau celofāna), lai tie ātri nobeidzas un nenozīž viens otru pleķainus. Cep uz speciālām restēm virs oglēm. Nekādas gļotas nost nekasa. Fāteris cepa maizes krāsnī (mūrētajā). Cik zinu, tad fātera armijas čoms Carnikavā, kas visu mūžu ir zvejnieks, ar nekasa gļotas nost. Galvenā fiška pie cepšanas neapdedzināt astes, lai pēc tam nav rūgti, kā arī jānotrāpa, lai nav pa daudz izcepušies, jo pēc tam, kad taisa želejā, nēģis jūk ārā. Man gan pašam vislabāk tomēr garšo tikko no krāsns un apkaisīts ar rupjo sāli :)
Gļotas viegli nokasīt, ja aplej ar verdošu ūdeni, bet to mēs darām tikai tad, ja gribas nēģu mērci uztaisīt.
23.decembris 2013, 21:17 |
links