Peipusa ārēs 04.02.2014. Tēlojums.
Gatavošanās nopietnajam pasākumam ilgst nu jau 3.mēnesi. Tad ledus nav, tad pārāk auksts. Janvāra beigās 3 darba kolēģi jūt, ka nupat īstais brīdis briest. Situācija briest un briest, prāts vairs nevar, bet rokas vairs negrib. Nolemts ,4.februāris ir tā diena, kad visi rādītāji atbilst mūsu kompānijai-temperatūra laba, vējš mazs, spiediens normā, magnētiskās vētras nav ,copes kaledārā zilā zivs. Darbs nav vilks, mežā neaizbēgs. iegādāts ir viss, Pekka Okunens ierodas pie manis jau pirmdienas vakarā, tiek vilkti ārā visi ŗīki un tērpi, smēŗētas sviestmaizes. Pamatā viss sagatavots jau ap 22. Izbraukt nolemts plkst. 5-30; Mēģinām aizmigt, kaut kur ap 24 tas izdodas. Pamostos ,liekas ka modinātājs nav nozvanījis, viss nokavēts! Kamēr pa tumsu taustos pēc mobilā, tas tinkšķēdams izjūk uz grīdas. Tagad tiešām nezvanīs. Saprotu, ka ir 3-30 .Ko nu, miegs ir garām. Sāku kalt plānus, kā būs, ja būs u.t.t. Atceros, ka nav paņemts roku slaukāmais dvielis. Štukoju-kas vēl? Varbūt šorīt nedzīt bārdu, lai taču beidzot ir tas cops nonstopā, kā Peipusniekam pagājušajā nedēļā gadījās. Nez ko šis tādu pasāka, ka tā copēja? Laiks celties, modinu Pekku, rīta kafija, tēja termosos. Pa kluso no Pekkas iemetu 2 liekus Maksimas maisiņus zivīm, ja nu kas. Cukurniekus ņemt neriskēju, var kļūt par apsmieklu, jo uz tik augstām notīm mēs vēl neesam spējīgi spēlēt. Jānis tieši laikā ir klāt.Plkst.5-30 laižam ārā. Brauciens 2 stundas un 15minūtes ,171km un jābūt Rannā, kā pēc pulksteņa. Ārā -3®C,neliela migla,sniega-sāls putriņa uz ceļa. Autiņu uz ceļa maz. Viss notiek kā pa notīm. Spriežam, ka visi rādītāji tādi, ka beidzot taču ir jābūt. Pagājušais gads ne ar ko neizcēlās. Forums pilns ar atziņām, ka asarēns šogad par galvas tiesu garāks, kā pagājušo sezonu. Kokos copi nomācošo sarmu nemana, Valgas kapos svecītes deg. Spriežam, ka zvaigznes nostājušās pareizā vietā,tādēļ labā garastāvoklī dzenam mašiņu uz priekšu. Izjožam cauri Tartu, nenofiksējuši to luksoforu stāvokli, kas uzlabo copi, bet tas nekas,7-45 esam Rannā. Uz ezera migla, bet ne pārāk bieza. Uzēdam brokastmaizi, padzeram kafiju un raušamies no auto ārā. Neesam vēl pārģērbušies, saimnieks kāt. Tere! Bez maksas par stāvvietu pliks Tere nav nekas. Nu ko ,dodu lielo Mildu un saku, ka tagad Lettiņi maksās ar šitādu naudu. Saimnieks apmierināts, autiņš nosacīti drošībā. Prasu vai ledus drošs. Jā ,viss OK. Vakar 800m no krasta veči labus asarus vilka ,pa 5 kilo maisos bija. To dzirdot garastāvoklis par 100% augšā. Ņemam pekeles un aidā ezerā iekšā. Ezera krastā satiekam saimnieka suni Bobi( mūsu iedots vārds),kas, izkārtu mēli, atdrāzis uzdzirdot maizes tēvus ierodamies. Apetīte noteikti nav sliktāka kā pagājušo gadu. Laikam pametis copmani, kuru pavadījis ezerā pirms mums, jo sapratis, ka neskatoties uz augstāku dzīves līmeni, lettiņu strādājošie dzīvo nedaudz labāk kā eesti pensionārs. Ledus labs, sniedziņš virsū, iešana laba. Migliņa ir, bet kaut ko redzēt var. Laižam uz veco vietu, koordinātes saglabātas. Apmēram 1,5km iekšā un esam „Točkā”. Šur tur vīri jau vicina rokas. Urbjam pirmos caurumus-pa 3 katrs. Sākumā bļitka, bet nekā, ņemam mormiškas, motili, pinku un gremdējam tos ledainajā ūdeni. Ķīsis, ķīsis. Pekkam asarēns. Pēc brītiņa Pekkam un kolēģim caurumi paveras. Man ķīši. Uzstutēju 2 ūdas. Neliels izmisums, šiem iet no rokas, man nekā. Kādu stundu viņi mani moka. Tad man ar nedaudz paveras, bet tad klusums. Beigās uzķeru, ka copes labāk ir uz stāvošas mormenes vai nedaudz pieceļot ,sīki tricinot .reizēm cope ir arī nedaudz augstāk ,reizēm līdz pat 1m no dibena. Ķīšu kaujas notiek visu laiku, pa starpu asarēni. Tiešām galvas tiesu lielāki, kā pagājušo gadu. Pagadās arī tādi uz 250gr. Daudzi asari pavikti nedaudz vai iedots pa zobiem. Dažs pat varētu būt bonusu vērtē, bet laikam šoreiz nav lemts. Ņemšana ar lūpu galiem, grib mazu mormeni, daudz motili virsū. Strādāju visu dienu ar zeltīto skvarovska kristāliņu. Copes ar uzplūdiem, bija pat 15-20 minūšu tukšās pauzes. Mainām caurumus kā čigāns zirgus, nedaudz ir uzlabojums, bet neko daudz. Pēc 14-00 nolemjam, ka 15-00 metam mieru, jo copes paliek arvien cimperlīgākas. Maišeļos apmēram 2,5;3,0 ;3,5kg . Praktiski viss asars, tas ir tas pēc kā braucām( dažas raudiņas). Esam apmierināti, kaut cerējām, ka tie Maksimas maisi būs vajadzīgi. Varbūt tie nojauca copi, varbūt tas, ka tomēr nodzinu bārdu.16-00 esam pie auto ar kompasa palīdzibu, jo krastu no 300m tikko var redzēt, migla bija jauka. Pārģērbšanās, uzkošana. Iedarbinu auto, gribu braukt, skatos viens kungs pilnā kaujas formā pa mazo ieliņu nāk pie mums, atveru logu. Letti pois, sirmu galvu. Miglā nedaudz nomaldījies, jautā kur esot. Ranna. Kaut kur ap Rannu esot ar kolēģiem atstājuši auto. Telefonam pieslēgums cits, piezvanīt nevarot. Labi, ka zina no galvas Nr. draugiem. Tad galus sadzinām, vietu noskaidrojām. Vīrs nedaudz nomierinājās, būs OK. Tā kā kompass ir laba lieta.
Rakstu labā garastāvoklī, jo zivtiņas tīras jau ledusskapī.
4.februāris 2014, 22:33 |
links