Vakardien ar kolēģi iebraucām Valgumā padžigot. No rīta mierīgs, mākoņains. Vēlējos sākt ar vietu, kur Slocene ietek ezerā pie Valguma pasaules. Ceļā uz vietu sāka rasināt lietus, kas pēcāk pārtāpa diezgan spēcīgā lietū. Gals pie Slocenes ietekas ar spēcīgu kritumu. Pēc krasta līnijas var redzēt, ka tālāk uz jūras pusi grunts ir lēzenāka. Noenkurojamies tajā vietā un sākam strādāt. Kolēģis ar Greedy dabū pirmo uzsitienu, es tikmēr lieku 2.4 collu violetu Tiogu, kas kļuvusi man sirdij tuva. Metu tajā pašā vietā un tieku atalgots ar zemmēra zandartu, kas šajā ezerā man pirmais. Taču turpinājums neseko.
Pārvietojoties uz blakus esošu sašaurinājumu, tiekam atalgoti ar daudzām mistiskām copēm un vienu zemmēra līdacēnu. Sāk parādīties secinājumi, ka zivis labprātāk uzturas tur, kur ir lēzenāks, jo vietās, kur dziļums pieaug strauji, nebija nevienas copes. Turpinot apsekot citas vietas, sanāk atrast strautiņu, par kuru biju tikai dzirdējis, bet nebiju pats piefiksējis, kur tas īsti ir. Ir dzirdēts, ka tajā vietā tiekot ķertas vēdzeles (tieši pretī Valguma pasaulei).
Atrodam vietu, kur grunts ir lēzena, tur kolēģis noķer savu pirmo zivi (teju, teju mēra līdaciņu), es tieku pie asara. Priecājamies par katru copīti, par katru zivi, jo izskatās, ka neizdosies uziet vietas, kurās būtu milzīga plēsēju koncentrācija. Par zivju zemo aktivitāti liecina dēles uz to miesām.
Pašā vakarā vienā vietā notiek vairākas asaru copes, taču ziemas diena ir īsa, tāpēc nākas pārtraukt copi ar diezgan bēdīgiem rezultātiem: 1 zandartiņš, 2 līdaciņas, 3 ašuki.
Neskatoties uz to, vienmēr pārņem lieliska sajūta, atskatoties uz dienu, kas pavadīta pie/uz ūdeņiem.
5.janvāris 2014, 14:18 |
links 
